Gvido (18 gadi) ir 2. grupas invalīds (invaliditāte iegūta dzīves laikā), dzīvo kopā ar vecākiem 3 istabu dzīvoklī pilsētas centrā. Sabiedrībā ir ļoti nedrošs, lielas cilvēku grupas vai pūļi, skaļi trokšņi un sarunas izraisa trauksmi, labprātāk izvēlas laiku pavadīt vienatnē, komunicējot ar ārzemju draugiem interneta vidē. Jaunietis regulāri smēķē kopš 15 gadu vecuma, pēc paša vārdiem tagad to dara lai mazinātu stresu nepatīkamās situācijās, kādreiz sācis to darīt, jo visi paziņas smēķēja.
Ļoti inteliģents, plašs interešu loks. Interesējas par japāņu kultūru, mūziku, animāciju, zinātni, foto, jaunākajām tehnoloģijām un programmēšanu. Sevi dēvē par ateistu, un labprāt iesaistās virtuālās diskusijās, kas saistītas ar reliģijas noliegšanu. Puiša uzskati krasi atšķiras no vecākiem, kas apmeklē baznīcu, vecāki uzskata, ka dēls šādi viņus izaicina.
Lielāko daļu savas dienas Gvido pavada pie datora, ārpus savas istabas uzturas nelabprāt, neuzskata, ka būtu nepieciešams iet ārā, turklāt tas viņam izraisa diskomfortu. Gulēt viņš iet ļoti vēlu, un ceļas ne ātrāk kā pusdienas laikā. Gvido izvairās no sarunām par nākotni, ātri kļūst dusmīgs, kad tiek jautāts par profesijas apguvi, izglītības turpināšanu vai piemērota darba atrašanu, paļaujas, ka vecāki par viņu parūpēsies, ka viņš savas intereses var attīstīt citā virzienā un nevēlas domāt par kaut kādu garlaicīgu darbu, kas jādara visu mūžu līdz pensijas vecumam, ja viņš pat nezina, vai tik ilgi nodzīvos. Labāk dzīvi pavadīt, darot to, kas pašam patīk. Gvido bieži ir nomākts, jūtas nesaprasts un vientuļš.