Mentoringa procesā var izšķirt piecus posmus.
1. Attiecību veidošana
1. Attiecību veidošana
Uzdevumi un galvenās darbības
- Noskaidrot, vai mentors un pieredzes pārņēmējs var sadarboties.
- Vienoties par nolūku un sadarbības formu.
- Precizēt vērtības un intereses.
- Veidot abpusēju respektu.
- Precizēt vēlmes, lomas un uzvedību.
- Noskaidrot personību atšķirības.
- Nolīdzināt svešiniekiem raksturīgas barjeras.
- Veidot verbālu un neverbālu dialogu.
Resursi un metodes
- Metodiskais materiāls sociālajam darbam ar pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (LM, 2019) – 2.nodaļa, 4.3. apakšnodaļa
- Padomi saskarsmē, komunikācijā un sadzīvē ar cilvēkiem ar dažādām psihiskām saslimšanām
- Skati ieteikumus sadaļā “Mērķa grupa”
Kas ko dara?
Projekta komanda
Organizē un vada klātienes tikšanos, e-mācību procesu, vasaras skolu, apkopo rezultātus, seko līdzi aktuālajām vajadzībām programmas pilnveidei.
Gadījuma vadītājs
Piedalās nometnē, dibina kontaktu ar jaunieti un mentoru.
Iepazīstina pieredzes pārņēmēju un mentoru ar programmu, tās saturu, ilgumu, pieredzes pārņēmēja un mentora lomu un sagaidāmajiem rezultātiem.
Veic izvērtēšanu.
Vienojas par sadarbības noteikumiem un mentora un gadījuma vadītāja darbībām krīzes situācijās (jaunietis atsakās sadarboties, nereaģē uz kontaktu).
Meklē un sazinās ar iespējamiem resursiem – vietām un cilvēkiem, kas var palīdzēt nodrošināt darba, prakses iespējas utml.
Mentors
Piedalās nometnē, iesaistās aktivitātēs, dibina kontaktu ar jaunieti.
Nometnes / vasaras skolas ietvaros mentori ar jauniešiem piedalās kopīgās sporta, brīvā laika aktivitātēs, kā arī nelielās dejas-kustību terapijas grupu nodarbībās, mākslas terapiju nodarbībās, u.c., kur iepazīst viens otru saskarsmē, veidojot tiešu verbālu, neverbālu kontaktu, noskaidrojot vai abu starpā ir iespējama sadarbība, noskaidrojot kopīgo un atšķirīgo, mazināt barjeras un uzsākt dialogu.
Pieredzes pārņēmējs
Piedalās nometnē, iesaistās aktivitātēs, ir atvērts sadarbībai ar gadījuma vadītāju un mentoru.
2. Mērķu izvirzīšana
2. Mērķu izvirzīšana
Uzdevumi un galvenās darbības
- Mērķu izvirzīšana.
- Apzināt problēmas.
- Precizēt mērķus un risinājumus sasaistē ar ikdienas rīcībām, aktivitātēm.
- Definēt ilgtermiņa mērķus.
- Sagatavot individuālos atbalsta plānus.
Resursi un metodes
- Individuālā atbalsta plāna veidlapa un instrukcija tā veidošanai
- Resursi individuālā atbalsta plāna sastādīšanai:
- Metodiskā materiāla sociālajam darba mar pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem 1.pielikums (LM,2019)
- Metodiskais materiāls sociālajam darbam ar pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (LM, 2019) – 5.3.2. apakšnodaļa
- Žurnāla “Sociālais darbs Latvijā” 2019. gada 1. izdevums “Sociālā darba resursi Lielbritānijā”, Nils Danfords (Neil Dunford) 37.-38.lpp. – rakstā īsi aprakstīta uz personu centrēta pieeja.
- SMART principu apraksts
- Redzējumā balstītā plānošana (GROW modelis)
- Mērķu piramīda
- Raksti par komunikāciju
Kas ko dara?
Projekta komanda
Atbalsts individuālo atbalsta plānu sastādīšanā, sekošana līdzi instrukciju ievērošanai, atbalsts mentors-pieredzes pārņēmējs pāru veidošanā.
Gadījuma vadītājs
Mērķa grupas jauniešu izpēte, lai precīzāk noteiktu jaunieša iespējas apmācībā vai nodarbinātībā (sociālā darba izvērtēšanas metodes, novērojumi nometnē)
Individuālā atbalsta plāna sastādīšana sadarbībā ar jaunieti un mentoru. Plāns tiek izstrādāts, izmantojot uz personu vērstās domāšanas un plānošanas metodes, iesaistot pašu mentorējamo, ir balstīts paša jaunieša vajadzībās un vēlmēs.
Regulārs kontakts ar pieredzes pārņēmēju 1-2 reizes nedēļā – fiziska tikšanās, Skype tikšanās, īsziņas vai telefona zvani.
Gadījuma vadītājam jāveic izvērtēšana par pamatu ņemot kontaktu ar jaunieti, nosakot, vai jaunietis ir gatavs mentoram. Ja pieredzes pārņēmējs nav gatavs, tad jāsastāda plāns, kā līdz tam nonākt, vai arī – kādas citas iespējas izmantot darbā (prakse, brīvprātīgais darbs utml.).
Ja jaunietis ir gatavs mentoram, tad jāizvērtē, kāds mentors būtu vispiemērotākais. Ar apmācību koordinatora atbalstu jāveido pāri.
Tikšanās ar mentoru un pieredzes pārņēmēju, atbildības sadale iesaistīto starpā, robežu novilkšana.
Kopīga plāna izvērtēšana un sadarbības vienošanās slēgšana.
Pārliecināšanās, ka mentors un jaunietis vienojas par nākamās tikšanās laiku pirms došanās prom.
Mentors
Individuālā atbalsta plāna sastādīšana sadarbībā ar jaunieti un gadījuma vadītāju.
Plāns tiek izstrādāts, izmantojot uz personu vērstās domāšanas un plānošanas metodes, iesaistot pašu mentorējamo, ir balstīts paša jaunieša vajadzībās un vēlmēs.
Vienošanās par sadarbības noteikumiem un robežām, tikšanās un kontaktēšanās regularitāte, grafiks.
Pieredzes pārņēmējs
Aktīva dalība individuālā atbalsta plāna sastādīšanā.
Ierašanās uz noliktajām tikšanās reizēm, sadarbības noteikumu ievērošana.
3. Darbošanās (intervence)
3. Darbošanās (intervence)
Uzdevumi un galvenās darbības
- Abpusēja valdošo uzskatu izaicināšana darbībā.
- Iedziļināšanās jautājumos, kas rada jaunieša problēmas.
- Radoši veidi, kā atbalstīt jaunieti, palīdzēt radīt apstākļus vajadzību apmierināšanai un īstenot individuālo atbalsta plānu.
- Abpusēja mācīšanās no mentoringa procesa.
- Laika gaitā jaunietis uzņemas vadošo lomu attiecībās ar mentoru un pats vada procesu.
Resursi un metodes
- Metodiskais materiāls sociālajam darbam ar pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (LM, 2019)
- Padomi saskarsmē, komunikācijā un sadzīvē ar cilvēkiem ar dažādām psihiskām saslimšanām
- Skati ieteikumus sadaļā “Mērķa grupa”
- Video (ja attiecināms uz definētajiem mērķiem un var būt noderīgi jaunietim):
- SPKC video materiāli “Attiecības un veselība – mana atbildība”
- Izglītojošs video materiāls “Veselības stunda meitenēm”
- Ja uzskati, ka tas var būt palīdzoši, aicinām izmantot arī citus video resursus. Reizēm arī kopīga mūzikas klausīšanās var palīdzēt izzināt jaunieša intereses un uzsākt sarunu.
Kas ko dara?
Projekta komanda
Apmācību koordinators darbojas kā asistents gadījumu vadītājam palīdzot organizēt grupu tikšanās, informēšanu, u.c.
Šajā posmā mentoringa programmas attīstītājs piedalās atbalsta tikšanās ar mentoru grupu kā novērotājs, kontaktējas ar gadījumu vadītāju un sniedz savus padomus vai metodisku atbalstu risku identificēšanā, papildus resursu piesaistei, rezultātu sasniegšanā.
Gadījuma vadītājs
Aktīvākais no posmiem, tā saturs ir atkarīgs no individuālā atbalsta plāna un no tā, kuru no nospraustajiem mērķiem pieredzes pārņēmējs skata kā svarīgāko.
Ir nodibināta sadarbības alianse starp mentoru un pieredzes pārņēmēju.
Gadījuma vadītājs uztur kontaktu un atbalsta sadarbības procesu pēc nepieciešamības katrā individuālā gadījumā. Ja nav izdevies nodibināt mentora un jaunieša sadarbību, pastāv iespēja to aizstāt ar prakses vietu vai cita veida sagatavošanos darbam.
Gadījuma vadītājs reizi divās nedēļās vai reizi mēnesī vada neformālas atbalsta tikšanās ar mentoru grupu, lai mentori dalītos pieredzē savā starpā. Gadījumu vadītājs identificē riskus un iespējamos konfliktus, grūtības mentoru un mentorējamo starpā, organizē traucējumu novēršanu vai ziņo par vajadzību vai iespēju pārtraukt attiecības starp mentoru un mentorējamo.
Mentors
Individuālā atbalsta plāna ieviešana, ņemot vērā jaunieša vajadzības un vēlmes, respektējot un attīstot pašnoteikšanos (uz personu centrēta pieeja).
(Atbalsta intensitātes līmenis tiks individuāli noteikts katram jaunietim, taču tas var būt līdz 14 stundām visas programmas izmēģināšanas laikā, ņemot vērā programmas ierobežojumus.)
Šajā posmā mentori veic visus galvenos atbalsta uzdevumus, mērķa grupas jaunieši un mentori ir galvenie mentoringa procesa, intervences virzītāji.
Mentors piedalās neformālās atbalsta tikšanās ar gadījuma vadītāju 1-2 reizes mēnesī.
Pieredzes pārņēmējs
Individuālā atbalsta plāna ieviešana.
Jaunietis un mentors ir galvenie mentoringa procesa intervences virzītāji.
4. Noslēgums
4. Noslēgums
Uzdevumi un galvenās darbības
- Mērķa grupas jaunietis (pieredzes pārņēmējs) ir sasniedzis lielu daļu savu mērķu.
- Pieredzes pārņēmējs ir pārliecināts par sevi.
- Pieredzes pārņēmējam ir plāns un ieskats, kā turpināt savu izaugsmi.
- Procesa, rezultātu un panākumu izvērtēšana un atzīmēšana, noslēguma pasākuma plānošana (nevis procesa beigu izstiepšana).
Kas ko dara?
Projekta komanda
Mentoringa programmas attīstītājs, apmācību koordinators, kopā ar gadījumu vadītāju sagatavo gala izvērtējumu un ziņojumu par sasniegtajiem rezultātiem, identificētajām grūtībām un ieteikumiem mentoringa programmas uzlabošanai.
Gadījumu vadītājs, apmācību koordinators un projekta vadītājs atbild par gala pasākuma organizēšanu.
Gadījuma vadītājs
Gadījuma vadītājs organizē tikšanos ar pieredzes pārņēmēju individuāli vai kopā ar mentoru, lai izrunātu šādus jautājumus:
- Kur mēs šobrīd esam?
- Kas līdz šim ir noticis?
- Kas ir iespējams un kas nav iespējams?
- Kas ir labi izdevies un kas neizdevās?
- Vai kādi no mērķiem ir sasniegti? Daļēji sasniegti?
- Kādi ir nākamie soļi?
Gadījuma vadītājs piedalās gala izvērtējumā un ziņojuma rakstīšanā.
Mentors
Dalība sanāksmē ar gadījuma vadītāju un pieredzes pārņēmēju par jautājumiem:
- Kur mēs šobrīd esam?
- Kas līdz šim ir noticis?
- Kas ir iespējams un kas nav iespējams?
- Kas ir labi izdevies un kas neizdevās?
- Vai kādi no mērķiem ir sasniegti? Daļēji sasniegti?
- Kādi ir nākamie soļi?
10 mentori ir ieguvuši gan apmācības, gan pieredzi mentoringa pakalpojuma sniegšanā jauniešiem ar garīgās veselības traucējumu vēsturi. Spēj iegūtās zināšanas un prasmes pielietot praksē.
Pieredzes pārņēmējs
Dalība sadarbības novērtēšanas sanāksmē ar gadījuma vadītāju un mentoru.
90% no 20 mērķa grupas jauniešiem ir uzlabojuši savu personīgo situāciju, integrējušies sabiedrībā vai apmācībā vai nodarbinātībā.
Jaunieši ir saņēmuši konkrētu atbalstu un trenējuši spējas iekļauties sabiedrībā, apmācībās vai nodarbinātībā, spēj paši spert turpmākos soļus, ir apzināts un iepazīts atbalsta tikls, kas var būt jauniešiem noderīgs.
5. Noslēgums
5. Virzīšanās uz priekšu
Uzdevumi un galvenās darbības
- Pārveidot mentoringa attiecības draudzībā, ja abas puses to vēlas.
- Turpināt savstarpējo sadarbību, ideju pārbaudīšanai un tīklošanās nolūkiem.
Kas ko dara?
Projekta komanda
–
Gadījuma vadītājs
Noslēguma tikšanās ar jaunieti, kur gadījuma vadītājs vēlreiz pārskata izvērtēšanas formu un sniedz jaunu situācijas novērtējumu. Gadījuma vadītājs izvērtē individuālo plānu un atzīmē, kas ir sasniegts.
Tiek novērtēts, ko pieredzes pārņēmējs var darīt patstāvīgi, kur nepieciešams atbalsts un no kā. Kādi ir iespējamie izejas veidi no projekta/ tālākā darbošanās citā formā.
Noslēguma tikšanās ar mentoru un vienošanās par mentora sadarbības ar jaunieti turpināšanu (neformāli) vai slēgšanu.
Mentors
Sadarbībā ar gadījuma vadītāju mentors ir iesaistīts individuālā plāna un sasniegto rezultātu izvērtēšanā, raksturojot padarīto darbu.
Lēmums par attiecību turpināšanu (vienošanās, kādā formā) vai pārtraukšanu.
Pārveidot mentoringa attiecības draudzībā, ja abas puses to vēlas.
Turpināt savstarpējo sadarbību, ideju pārbaudīšanai un tīklošanās nolūkiem.
Šī projekta ietvaros nav paredzēta formālu kontaktu uzturēšanu pēc projekta beigām, bet nav izslēgta neformālu kontaktu uzturēšana vai cita veida attiecību veidošana starp mērķa grupas jauniešiem un mentoriem.
Pieredzes pārņēmējs
Turpmāka aktīva darbošanās sabiedrībā, iesaiste nodarbinātībā vai izglītībā, iekšējo un ārējo resursu izmantošana, palīdzības un atbalsta meklēšana.
Lēmums par attiecību turpināšanu (vienošanās, kādā formā) vai pārtraukšanu.
Pārveidot mentoringa attiecības draudzībā, ja abas puses to vēlas.
Turpināt savstarpējo sadarbību, ideju pārbaudīšanai un tīklošanās nolūkiem.
Šī projekta ietvaros nav paredzēta formālu kontaktu uzturēšanu pēc projekta beigām, bet nav izslēgta neformālu kontaktu uzturēšana vai cita veida attiecību veidošana starp mērķa grupas jauniešiem un mentoriem.
Uzdevums
Ievelc darbības atbilstošā mentoringa posmā.
