Mērķa grupa (Pārdomāt)

Projekta mērķa grupa

Pirms iedziļināties mentoringa specifikā vēlamies sniegt ieskatu tajā, kas ir projekta PĀRDOMĀT mērķa grupa un iedrošināt veiksmīgai saskarsmei.

Tātad, projekta mērķa grupa ir jaunieši ar garīgās veselības problēmām. Vēršam uzmanību uz diviem būtiskiem mērķa grupas aspektiem:

Garīgās veselības problēmas

Mērķa grupā ietilpst gan jaunieši ar diagnosticētiem garīga rakstura traucējumiem (turpmāk tekstā – GRT), gan psihiskās veselības problēmām dažādās formās, arī bez noteiktas diagnozes vai invaliditātes grupas. Projekta ietvaros mērķa grupa tiek aplūkota plašāk, t.sk. neaprobežojoties tikai ar konkrētu diagnozi, kā arī tiek vērsta uzmanība uz to, ka jēdziens GRT ietver divas atšķirīgas grupas – cilvēkus ar intelektuālās attīstības traucējumiem un cilvēkus ar psihosociāliem traucējumiem (psihiskām saslimšanām), kurām ir atšķirīgas vajadzības un prasmju apgūšanas spējas.

Jaunieši

Mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Šis vecumposms pats par sevi ir izaicinošs. Vai atceries sevi šajā vecumā? Kāds bija Tavs skatījums uz dzīvi, Tavas vēlmes, sapņi, ideāli? Ko Tu darīji un kā pavadīji savu laiku?

Neskatoties uz garīgās veselības problēmām, jaunieši ir vecumā, kurā piedzīvo pāreju uz pieaugušā statusu, viņi atbilstoši savām spējām un izpratnei mācās uzņemties atbildību, pelnīt iztiku, dzīvot patstāvīgi, dibināt draudzīgas un romantiskas attiecības, būt par vecākiem, kā arī vēlas iederēties un tikt pieņemti savā kopienā un sabiedrībā.

Plašāk par jauniešu vecumposma specifiku Vitas Rogas-Wiles rakstā “Ko nozīmē būt jaunietim – vecumposma specifika un izaicinājumi“.

Ir ļoti svarīgi šos savstarpēji saistītos aspektus paturēt prātā, un to palīdz darīt uz personu vērsta jeb centrēta pieeja, kuras ietvaros mēs jaunieti pieņemam tādu, kāds viņš ir. Mēs raugāmies uz viņu kā unikālu personību un savas dzīves ekspertu. Uz personu vērstā pieejā fokusā ir cilvēks kā viens veselums ar savu stāstu, savām vajadzībām un vēlmēm, problēmām un sapņiem.

Kas ir īpaši būtiski Tev kā mentoram?

Skatot mērķa grupas jaunieti kā savas dzīves ekspertu, jaunietim tiek atdots atpakaļ spēks un atbildība pār savu dzīvi. Vienlaikus mentors sniedz atbalstu, bet neuzņemas pārāk lielu atbildību, kas tikai mazina sadarbības iespējas un Tev kā atbalsta sniedzējam veicina stresu un izdegšanu.

Kā raksta sociālā darba eksperts Nils Dunfords, uz personu centrētas pieejas ietvaros atbalsta sniedzējiem jāmācās pēc iespējas precīzāk saprast cilvēka vajadzības, līdzsvarojot to, kas ir svarīgs pašam cilvēkam (kas viņu dara laimīgu, priecīgu, kas viņam patīk, kas sagādā grūtības), ar to, ko ir svarīgi darīt cilvēka labā.

Tātad, tiek mēģināts rast balansu starp objektīvajām vajadzībām (iespējams, novērtējamām no malas) un paša cilvēka subjektīvajām izjūtām par tām (iepazīstamām tikai tiešā kontaktā ar pašu cilvēku). Uz personu centrētā pieejā īpaši tiek uzsvērtas cilvēka pašnoteikšanās tiesības (paša tiesības un paša atbildība), kas mērķa grupas jauniešu gadījumā atbilstoši katra spējām ir pakāpeniski jāapgūst.

Šie jaunieši, dzīvo vai nu patstāvīgi, grupu dzīvoklī vai kopā ar vecākiem vai citiem aprūpētājiem, viņi nav iesaistīti izglītībā, apmācībā vai nodarbinātībā. Savas dzīves situācijas un veselības problēmu dēļ viņi ir pakļauti sociālās atstumtības riskam. Kā viens no nereti sastopamiem iemesliem, kāpēc jaunieši ar GRT, nav darba tirgū – viņiem trūkst informācijas par iespējām, ir ierobežotas iespējas saņemt atbalstu (gan nezināšanas, gan pakalpojumu pieejamības/piemērotības dēļ), arī nav pašapziņas un pārliecības, ka vispār var kaut ko darīt (bieži šiem jauniešiem pat nav jautāts – ko Tu vēlies darīt, kādi ir Tavi mērķi un sapņi, vai un kur Tu vēlētos strādāt?).

Šī projekta ietvaros mēs mēģināsim jauniešus atbalstīt, motivējot apzināt un mērķtiecīgi likt lietā savus iekšējos un ārējos resursus, lai *viņi paši* savu situāciju varētu uzlabot.

Kā stāsta daudzi profesionāļi, darbs ar mērķa grupu var būt izaicinošs, bet tajā pašā laikā tas nes daudz prieka un sniedz lielu gandarījumu. Atceries, Tu kā mentors jaunietim sniegsi atbalstu un parādīsi ceļu, tu sadarbosies ar viņa gadījuma vadītāju un dalīsies pieredzē ar citiem mentoriem, jūs darbosieties kopā ar jaunieti, bet ne viņa vietā. Šeit vari noskatīties sociālās darbinieces pieredzi:

Ar šo apmācību programmu un mentoru pakalpojumu mērķa grupai PĀRDOMĀT projektā plānots veicināt mērķa grupas jauniešu tiesību un integrācijas sabiedrībā principu ievērošanu, kas noteikti dokumentā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām – visu cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas tiesības dzīvot neatkarīgi un tikt iekļautiem sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem cilvēkiem (19.pants); tiesības uz iekļaujošu izglītību (24.pants) un tiesības uz darbu, t.sk. ietverot tiesības uz saprātīgu pielāgojumu nodrošināšanu strādājot (27.pants).

Komunikācija ar mērķa grupu

Kā veidot saskarsmi ar jaunieti ar garīgās veselības problēmām?

• Atceries, Tev pretī ir personība, skati to kā veselumu. Ņem vērā veselības stāvokli, diagnozi, bet lai tā neaizēno pašu cilvēku!
• Ņem vērā abus iepriekš minētos mērķa grupu raksturojošos aspektus – jaunietis un garīgās veselības problēmas – tas nav bērns, un tas nav pieaugušais – tas ir cilvēks izaicinošā dzīves posmā, ko ietekmē arī veselības problēmas.
• Esi drošs, pieklājīgs un izturies ar cieņu un empātiju.
• Atceries, Tavs uzdevums ir atbalstīt, iesaistīt, motivēt, bet ne pieņemt lēmumus vai darīt jaunieša vietā.
• Izskaidro jaunietim, kāda ir Tava loma viņa dzīvē un kādas būs jūsu sadarbības robežas. Pieturies pie tām visā sadarbības procesā! Jaunietim var būt grūtības saprast robežas, bet to noturēšana ir būtiska gan viņa, gan Tavai labsajūtai.
• Runā skaidri un saprotami, neizmanto sarežģītus terminus vai žargonu. Runā īsiem teikumiem.
• Ja ar jaunieti esat vienojušies komunicēt arī rakstiski (SMS, e-pasti, ziņas soc.tīklos utml.), izmanto vieglo valodu – raksti konkrēti, īsi, loģiskā secībā, raksti par vienu tēmu, teikumu sāc ar vissvarīgāko, raksti par tiešām un vienkāršām darbībām, neizmanto darbības vārdu ciešamo kārtu (veicējs nav zināms – tiks darīts, ir atrasts utt.), izvairies no nolieguma formām un skaitļiem, sarežģīto, specifisko paskaidro.
• Ņem vērā – neverbālajai komunikācijai ir milzīga nozīme. Iepazīsties ar zemāk uzskaitītajiem ieteikumiem neverbālai komunikācijai!
• Centies saglabāt mieru stresa situācijās un iepazīsties ar ieteikumiem, kā reaģēt uz jaunieša dusmām, pārdzīvojumiem!

Veidojot saskarsmi ar jaunieti, konsultējies ar viņa gadījuma vadītāju un citiem atbalsta/aprūpes sniedzējiem, lai izzinātu saskarsmes ar konkrēto jaunieti īpatnības un gūtu maksimāli daudz informācijas par viņa veselības stāvokļa specifiku.

Ieteikumi neverbālai komunikācijai

• Veido acu kontaktu, pievērs uzmanību savai sejas izteiksmei – tajā jāatspoguļojas tavām emocijām, interesei un rūpēm par jaunieti, tai jābūt patiesai, nesamākslotai;
• Turi acis vienā līmenī ar jaunieti (abi stāvat vai abi sēžat);
• Tavai pozai, sejas izteiksmei un kustībām jāatspoguļo pārliecība un drošība, tām jābūt atvērtām un atbrīvotām;
• Ķermeni pavērs pret jaunieti, sēžot paliec to nedaudz uz priekšu, paužot interesi;
• Runājot vari žestikulēt, bet ne pārlieku izteiksmīgi, nesēdi sakrustojis rokas;
• Tavai balsij jābūt skaidri sadzirdamai, bet ne skaļai, tās tonim – siltam, balsij jāatspoguļo jaunieša emocijas, runas tempam jābūt mērenam;
• Stāvi vai sēdi piemērotā attālumā – metrs, pusotrs metrs, nesēdi aiz liela galda un neizmanto citas līdzīgas barjeras;
• Izvēlies neitrālu ikdienas apģērbu;
• Kaut arī tu vari ietekmēt savu izturēšanās veidu un apģērbu, tu nevari ietekmēt savu dzimumu, vecumu, valodu un to, kā jaunietis šo faktoru dēļ tevi uztvers savas iepriekšējās pieredzes (iespējams, traumatiskas) ietekmē.

Veidojot saskarsmi ar jaunieti, konsultējies ar viņa gadījuma vadītāju un citiem atbalsta/aprūpes sniedzējiem, lai izzinātu saskarsmes ar konkrēto jaunieti īpatnības un gūtu maksimāli daudz informācijas par viņa veselības stāvokļa specifiku.

Kā rīkoties, ja jaunietis kļūst dusmīgs?

• Neignorē jaunieša emocijas, bet atbildi uz tām empātiski un atspoguļo emocijas: “Es redzu, ka tu esi dusmīgs/ satraukts/ noskumis…”;
• Mēģini runāt atklāti, lai izpētītu un saprastu emociju iemeslus;
• Ja nepieciešams, atklāj arī savu reakciju, sajūtas: “Es nezināju, ka tu tā jūties…”, “Es priecājos, ka tu runā ar mani par to…”;
• Pārrunājiet, kā no šādām emocijām izvairīties.
• Piedāvā atkāpšanās ceļu un parādi, ka jaunietim ir izvēle: “Varbūt mēs par to varam parunāt citā reizē…”;
• Saglabā drošu attālumu – ne pārāk tuvu, ne pārāk tālu;
• Nedraudi!
• Mierīgā balsī uzdod atvērtus jautājumus un mudini jaunieti sākt runāt;
• Nemēģini pieskarties un nodrošini iespēju aiziet;
• Neuztver jaunieša sacīto personīgi. Tavas dusmas vai aizvainojums situāciju tikai saasinās.

Veidojot saskarsmi ar jaunieti, konsultējies ar viņa gadījuma vadītāju un citiem atbalsta/aprūpes sniedzējiem, lai izzinātu saskarsmes ar konkrēto jaunieti īpatnības un gūtu maksimāli daudz informācijas par viņa veselības stāvokļa specifiku.

Video lekcija

Šī kursa ietvaros aicinām noskatīties sadaļas par mērķa grupas raksturojumu un par tās vajadzībām (9:44 – 54:30), kā arī atbildēt uz refleksijas jautājumu.