Apraksts

Ir vieglāk iet pretī mērķim, ja ir skaidrs priekšstats par to, kur gribi nokļūt. Parasti, plānojot savu vai savas organizācijas attīstību, skatās uz esošajām nepilnībām un trūkumiem, kuras jānovērš. Šī metode piedāvā citu pieeju: vispirms radīt redzējumu par vēlamo situāciju, un tikai tad izplānot rīcības, ar kurām virzīties pretī mērķim.

GROW modeli var iztēloties kā tabulu, kas satāv no četrām kolonnām:

Tabulu sāk labajā pusē (redzējums), un tad pāriet uz kreiso pusi (esošā situācija). Pa vidu ieraksta šķēršlus un rīcības, kas jāveic, lai nokļūtu no esošās situācijus līdz redzējumam.

Norise

1. Dalībnieki sadalās 4 – 6 cilvēku grupās.
2. Treneris atgādina uzdevuma tēmu, "piemēram, ieviest dzīvē principu "Veicināt darbinieku līdzatbildību kopīgo mērķu sekmēšanā."
3. Vienojas par atskaites datumu, piemēram, nākamā gada 1. marts. Piezīme: atskaites datumam jābūt pietiekami tālam, lai varētu sekmēt manāmas pārmaiņas, bet jābūt pietiekami tuvam, lai to nepazaudētu no redzesloka.
4. Grupas iztēlojas, kāda ir situācija nākamā gada 1. martā, un kas liecina par to, ka dzīvē izpaužas tas, ka mērķis ir sasniegts. Savu redzējumu vizuāli atveido, radot gleznu, skulptūru, lugu vai kolāžu.
5. Grupas prezentē savus redzējumus. Atkarībā no izpausmes formas, šim posmam jāparedz 30 – 90 minūtes.
6. Dalībnieki pārdomā, ko paņemt no katras prezentācijas un vienojas par kopīgiem mērķiem.
7. Dalībnieki atgriežas savās grupās un 15 – 30 minūtes pārdomā, kāda ir esošā situācija un kādas rīcības nepieciešamas, lai sasniegtu mērķus. Rīcības pieraksta uz A1 papīra loksnēm vai līmlapiņām.
8. Grupas iepazīstina kolēģus ar savām pārdomām.
9. Kopīgi vienojas, kas būs nākamie soļi, lai radītās iestrādes pārtaptu konkrētā darbības plānā.

Piezīmes

Metodes mērķis ir radīt vienotu izpratni par «lielo bildi»; nav lietderīgi lielā grupā apspriest plānošanas detaļas, piemēram, noteikt termiņus, sadalīt pienākumus vai noskaidrot izmaksas. To ir efektīvāk darīt atsevišķā solī mazākā sastāvā.

Pastāv divas pieejas personīgai un organizācijas attīstības sekmēšanai:

• Noteikt esošās situācijas nepilnības un, tās novēršot, soli pa solim attīstīties tālāk. Pieejas trūkums ir, ka tā neaizsargā no negaidītiem notikumiem un attīstību lielā mērā ietekmē nejaušības.
• Izvirzīt skaidru ilgtermiņa mērķi un attiecīgi plānot tuvākos darbības solus. Zināt, kur grib būt noteiktā laikā un pakļaut savu attīstības plānu šim redzējumam, sekmē mērķtiecīgu attīstību un mazina ārējo faktoru ietekmi.

Labs piemērs tam ir tipiska cilvēka dzīve. Bez šaubām, cilvēks attīstās dzīves garumā bet liela daļa šīs attīstības balstās nejaušībās, piemēram, cilvēkos, kurus satiek un iespējas, kas paveras. Alternatīva ir noteikta mērķa izvirzīšana un tiekšanās pēc tā. Piemērs tam ir pieaudzis cilvēks, kurš izlemj mainīt profesiju un pakārto savu dzīvi, lai to īstenotu.