Metode palīdzēs uzlabot laika menedžmentu un sekmēt efektīvu uzdevumu deleģēšanu.
–
–
–
Apraksts
“Mērkaķu biznesa” pirmsākumi meklējami 1974. gadā, kad Viljams Onkens (William Oncken) publicēja rakstu Management Time: Who’s Got the Monkey?. Onkens pievērsa uzmanību tam, ka daudzi vadītāji bieži uzņemas atbildību par padoto pienākumiem.
Šajā rakstā aplūkoju mērkaķu biznesa domu plašākā kontekstā, jo ne tikai vadītājiem ir tieksme sakraut uz saviem pleciem citu cilvēku pienākums.
Kas ir mērkaķu biznesa būtība?
Katrs mērkaķis ir cita cilvēka pienākums, ko cilvēks uzņemas veikt otra vietā. Iemesli tam var būt dažādi:
- Vēlme kontrolēt situāciju
- Perfekcionisms
- Vēlme izpalīdzēt otram
- Zems pašvērtējums
- Nespēja pateikt “nē”
Veidi (stratēģijas), kā mērkaķi nonāk uz otra cilvēka pleciem ir dažādi. Cilvēks izmanto otra cilvēka labdabību, izspēlē “varas kārti”, tas ir, izmanto savu hierarhijā augstākstāvošo pozīciju, vai arī izmanto savu hierarhijā zemākstāvošo pozīciju, lai piespēlētu lietas priekšnieka atbildības laukā. Daži piemēri:
- Darbinieks gaitenī satiek savu priekšnieku un piemin: “Mums ir nopietna problēma ar vakardienas pasūtījumu…”. (formulējums prasa priekšniekam uzņemties atbildību par šo problēmu, nevis darbiniekam meklēt/piedāvāt risinājumus).
- Māte lūdz dēlam: “Vai nevari man palīdzēt iestatīt telefonu, ko Maija man uzdāvināja?”
- Paziņa citai paziņai: “Tu esi viņa labākais draugs, tāpēc es domāju, ka tu varētu viņam piezvanīt un pajautāt, ko viņš domā.”
- Vadītājs kolēģim: “Man tūlīt jāskrien uz svarīgu sapulci; lūdzu atzvani Maijai un izklāsti viņai manu viedokli par šo tēmu.”
Ir cilvēki, kas ļoti veiksmīgi spēj novelt savus pienākumus (mērkaķus) uz citu cilvēku pleciem, atbrīvojot laiku sev un savām interesēm. Tai pat laikā, ir cilvēki, kuri, kā magnēts, pievelk citu cilvēku mērkaķus. Sliktākajā gadījumā cilvēks ir uzņēmies tik daudz citu cilvēku pienākumus, ka netiek galā nedz ar saviem pamatpienākumiem, nedz spēj izpildīt to, ko apsolīja līdzcilvēkiem.
Ko darīt, lai mazinātu mērkaķu biznesu?
Svarīgi ir iemācīties saskatīt situācijas, kurās notiek mērkaķu bizness un attīstīt savu spēju pateikt “nē”. To būs vieglāk izdarīt, ja apzinās, ka ir runa par cita cilvēka pienākumiem. Tas nenozīmē, ka vienmēr jāatsaka līdzcilvēkam! Ir jāizvērtē konkrēto situāciju un jāpieņem apzināts lēmums, vai ir ar mieru “adaptēt šo mērkaķi un rūpēties par to”.
Ja cilvēks atrodas vadošā amatā, ir svarīgi saskatīt atšķirību starp uzdevumu deleģēšanu (kas ir vēlama rīcība) un mērkaķu biznesu (kas ir nevēlama rīcība). Ir svarīgi attīstīt savas deleģēšanas prasmes un attīstīt deleģēšanas kultūru.
Vadlīnija uzdevumu deleģēšanai
- Kas ir deleģējamais uzdevums? Kas ir lietas, ko var veikt citi, lai varētu koncentrēties uz būtiskiem uzdevumiem un saviem pamatpienākumiem?
- Kam deleģēju uzdevumu? Kāpēc viņam?
- Kas ir viņa motivācija veikt šo uzdevumu? Ko viņš no tā iegūs?
- Vai viņš saprot un zina, kādu rezultātu vēlos redzēt?
- Kādi resursi un kāds atbalsts ir nepieciešams? Ko viņš pats saka par to?
- Kāda būs uzdevuma veikšanas izpildes kontrole un kādu atbalstu sniegšu uzdevuma veikšanas laikā?
- Ko varu darīt, lai samierinātos ar to, ka uzdevuma izpilde vairs nav atkarīga no manis? Vai esmu gatavs uzņemties atbildību par neveiksmīgu uzdevumu izpildi? Vai esmu gatavs dalīties panākumos?
