Četru pušu modelis
Parasti cilvēkiem ir stipri vienkāršots priekšstats par to, kā notiek komunikācija starp divām pusēm: Viens cilvēks ir ziņojuma “raidītājs”, otrs ir šī ziņojuma “uztvērējs”. Daudzi pārpratumi un konflikti, kas ir raksturīgi starpcilvēku komunikācijai, liecina par to, ka šis process patiesība ir krietni vien sarežģītāks. Balstoties uz Paulu Vaclaviku (Paul Watzlawick) un citiem, vācu psihologs Frīdemans Šulcs von Tūns (Friedemann Schulz von Thun) attīstīja “četru pušu modeli”, izdalot četrus komunikācijas līmeņus.
Satura līmenis ir ziņojuma faktiskais saturs.
Attiecību līmenis sevī ietver informāciju par to, ko ziņojuma raidītājs domā par otru cilvēku un kā viņš vērtē viņu attiecības.
Aicinājuma līmenī izpaužas, kāda tālākā rīcība tiek sagaidīta no informācijas saņēmēja.
Pašizpausmes līmenī tiek atklāta informāciju par ziņojuma raidītāja motivāciju un jūtām.
Piemērs
Uzsākot semināra otro dienu, vairāki dalībnieki ar nokavēšanos ieradās seminārā. Pirms pusdienas pārtraukuma pasniedzējs paziņo dalībniekiem, ka seminārs atsāksies plkst. 14.00.
Četru pušu modelī” šo ziņojumu var analizēt sekojoši:
- Satura līmenī: Informācija par to, cikos atsāksies seminārs.
- Aicinājuma līmenis izpaužas kāda tālākā rīcība tiek sagaidīta no informācijas saņēmēja.
- Pašizpausmes līmenī: Pasniedzējs ir vēl ir pikts, ka vairāki dalībnieki no rīta kavējās.
- Attiecību līmenī: Pasniedzējs demonstrē savu pārākumu (“Es esmu pasniedzējs, jūs esat tikai dalībnieki”), parāda savas dusmas un neapmierinātību iepretī dalībniekiem.
Ja ņem vērā, ka, atkarībā no tā, kuram līmenim ziņojuma saņēmējs pievērš uzmanību, mainīsies tā nozīme, komunikācijas process kļūst vēl kompleksāks. Turpinot domu par četriem ziņojuma līmeņiem, ziņojuma saņēmējam ir “četras ausis”. Šulca von Tūna sniegtais piemērs atspoguļo šo domu:
Mašīna stāv pie luksofora. Pie stūres sēž sieviete. Blakus sēdošais vīrietis saka: “Ir zaļš”.
Tas, ar kuru “ausi” sieviete uzklausa teikto, noteiks viņas tālāko rīcību.
- Satura līmenī: Sieviete atbild: “Vai tu runā par kokiem vai par luksoforu?”
- Aicinājuma līmenis: Sieviete sāk braukt.
- Pašizpausmes līmenī: Sieviete atbild: “Neuztraucies, mēs tiksim laikā uz sarunāto tikšanos”.
- Attiecību līmenī: Sieviete atbild: “Es pati redzu”.
Izmēģini pats
Es, Tu, Mēs – ziņojumi
Savā komunikācijā informācijas sniedzējs arī izpauž informāciju par to, kā viņš uztver:
- Sevi – “Es-ziņojums”.
- Otro pusi – “Tu-ziņojums”.
- Abu attiecības – “Mēs-ziņojums”.
Piemērs
Pasniedzējs saka “Pagājušajā nedēļā piedalījos konferencē Londonā, kurā Īrijas kolēģis izteica interesantu domu…”
- „Es ziņojums”: “Es esmu eksperts, kurš brauc uz konferencēm ārzemēs, kuram ir zināmi kolēģi visā Eiropā”.
- „Tu ziņojums”: “Jūs esiet tikai dalībnieki, kuri zina mazāk par šo tēmu nekā es”.
- „Mēs ziņojums”: “Es esmu pārāks, bet labprāt apgaismošu jūs”.
Informācijas saņēmējam ir četras iespējas, kā reaģēt uz informācijas sniedzēja skatījumu:
- Piekrist: “Es piekrītu tam, kā Tu uztveri sevi, mani un mūsu savstarpējās attiecības”.
- Pieņemt: “Nu, es šo redzu nedaudz savādāk, bet tas nav tik būtiski”.
- Noliegt: “Pag, tas nu galīgi nav tā, kā es uztveru tevi (sevi vai mūsu savstarpējās attiecības)”.
- Ignorēt: “Man Tu esi tikai tukšs gaiss”.
Šīs reakcijas parasti netiek izteiktas, bet iekļautas komunikācijā attiecību līmenī, piemēram, ar mīmikas vai balss intonācijas palīdzību.
