Lai atvieglotu orientēties izglītības tehnoloģiju pasaulē, piedāvāju tās šķirot pēc to nolūka mācību procesā un pielietojuma jomas.
Satura prezentēšana un satura radīšana
Izglītības tehnoloģijas var palīdzēt pasniegt saturu smadzenēm draudzīgākā veidā, piemēram ar domu karšu palīdzību; ir plašas iespējas papildināt vai aizstāt prezentācijas materiālus ar attēliem, audio un video; mūsdienās jebkuram cilvēkam ir iespēja publicēt saturu internetā, kas paver iespējas tā individualizētai apguvei.
Domājot par rīkiem, kurus izmantot satura radīšanai, ir dažādi faktori, kas noteiks sev piemērotākā risinājuma atlasi, piemēram, vai meklējiet risinājumu Windows, iOS, Android, tiešsaistes vai citai videi, vai meklējiet brīvu vai slēgtu programmatūru, budžets, nepieciešamo funkciju klāsts u.c.
Šeit ir daži plaši izmantoti atvērtā kodu risinājumi, kas ir pieejami Windows, iOS un Linux videi:
- Ar OBS Studio var radīt un straumēt savus video ierakstus.
- Shotcut ir brīva video apstrādes programma.
- Audacity ir plaši izmantota programma audio ierakstīšanai un apstrādei.
- Gimp ir brīva alternatīva Adobe foto apstrādes programmai.
- Inkscape ir profesionāla aplikācija logotipu, ilustrāciju un citu vektoru grafiku veidošanai.
- Calibre ir pilnīgs risinājums e-grāmatu pārvaldīšanai un apstrādei. To var izmantot e-grāmatu pārvaldīšanai, konvertēšanai uz citiem e-grāmatu formātiem, Word, HTML un citu dokumentu pārvēršanai e-grāmatās, jaunu e-grāmatu izveidei, e-grāmatu meklēšanai, e-grāmatu labošanai un pielāgošanai un daudz kam citam.
Komunikācija
Var atšķirt starp risinājumiem, kas nodrošina sinhronu komunikāciju – tātad saziņu tiešsaistē, piemēram telefona saruna, un risinājumiem, kas nodrošina nesinhronu komunikāciju, piemēram sarakstē pa pastu.
Sociālie mediji lielai daļai cilvēku ir kļuvuši par galveno saziņas veidu, un arī izglītībā tie bieži vien aizstāj vai papildina citas saziņas formas.
Gribu šeit izcelt forumus, kas izglītībā var būt ļoti efektīvs komunikācijas līdzeklis. Forumi ļauj pasniedzējam atbildēt jautājumus sev ērtā laikā, visa informācija atrodas vienviet, paši dalībnieki un citi pasniedzēji var iesaistīties domu apmaiņā, “klusajiem” dalībniekiem ir vieglāk iesaistīties forumu diskusijās un saturs bieži vien ir kvalitatīvāks, jo cilvēks ir padomājis, pirms noformulē savu domu foruma ierakstā. Diemžēl dzīve liecina par to, ka vairums forumu netiek aktīvi izmantoti un tie pārtop par “kapsētām”. Lai dalībnieki tos aktīvi izmantotu, jāveic aktīvs moderēšanas darbs un jānodrošina, ka tajos ir atrodams cilvēkus interesējošs saturs, kurš regulāri mainās un papildinās.
Sadarbība un kopdarbs
Pastāv daudzas un dažādas tehnoloģijas studentu kopdarba organizēšanai, piemēram:
- kopīgo dokumenta radīšana Google diskā;
- projekta plānošana un pārraudzība platformā Trello;
- ideju apmaiņa vietnē Padlet;
- dažādiMoodlevidē iekļautie rīki, tai skaitā, kopīgotas vārdnīcas, datubāzes un forumi.
Viki vietnes
Šeit gribu pievērst uzmanību viki vietnēm, kas ir salīdzinoši sena tehnoloģija, bet nav guvusi pārāk plašu popularitāti; vairums pedagogu pat neiedomājas par iespēju to izmantot savās mācībās.
Viki ieguvumi un trūkumi
- Pieejamība: piemēram, viki vietnes var veidot Moodle kursos.
- Salīdzinoši vienkārši lietojama tehnoloģija: kad lietotājs ir sapratis viki darbības principus un īpatnības, ir vienkārši radīt jaunu un papildināt esošu.
- Strukturēts un savstarpēji sasaistīts saturs: viki vietnē saturs ir organizēts hierarhiskās lapās, kas tiek automātiski sasaistītas. Rezultātā var radīt kompleksus dokumentus un saglabāt saprotamu struktūru.
- Esošu viki vietņu izmantošana: var apsvērt iespēju neradīt jaunu viki vietni, bet iesaistīt studentus publiski pieejamu viki vietņu papildināšanā. Piemēram, Wiki Edu ir organizācija, kas cenšas radīt saiti starp augstāko izglītību un Vikipēdiju. Īpaši Latvijā ir aktuāls jautājums par vikipēdijās satura kvalitāti, kurš bieži vien atpaliek no pieņemtajiem kvalitātes standartiem un ir nepilnīgs.
- Darbības vēstures saglabāšana: viki vietnes saglabā informāciju par visām veiktām izmaiņām. Pasniedzējam tas dod iespēju objektīvi novērtēt katra studenta ieguldījumu kopīgajā projektā.
- Viki valoda (Markdown): vairums viki platformas izmanto kādu no “markdown” valodām, kas ļauj koncentrēties uz saturu un nedomāt par teksta formatēšanu. Piemēram, lai norādītu, ka kāds teksta gabals ir virsraksts, tam priekšā pieliek # zīmes (# = 1. līmeņa virsraksts, ## = 2. līmeņa virsraksts utt.). Ir dažādas piezīmju rakstīšanas programmas, kas izmanto “Markdown” valodu un automātiski konvertē tekstu tīkamā izskatā, piemēram, Typora.
- Nav intuitīvi: kaut nav sarežģīta, ir jāpierod un jāapgūst viki vietņu īpatnības, piemēram, lietot [[ ]] jaunu lapu radīšanai.
- Barjera: vairums cilvēkiem ir liela barjera grozīt citu cilvēku radītu ierakstu. Lai studentu sāktu to darīt, ir viņus jāapmāca un jāvirza.
- Viki vietnes nav pievilcīgas: viki vietnes ir funkcionālas, bet tās nemēdz būt atraktīvas, kas var mazināt cilvēku vēlmi tajās darboties.
Aktivitātes un spēles
Ir neskaitāmas vietnes ar spēlēm un testiem, ko izmantot mācīšanās nolūkiem, piemēram, testi, krustvārdu mīklas un iegaumēšanas treniņu aplikācijas.
Jauna parādība, kas strauji gūst popularitāti, ir {tip gamification}spēliskošana{/tip}, jeb spēļu elementu izmantošana mācību nolūkos, lai veicinātu cilvēku ieinteresētību un motivāciju. Pastāv īpaši šim nolūkam radītas vietnes, piemēram Bunchball, bet spēļu elementus mācību procesā var ieviest arī bez avansētām tehnoloģijām, piemēram, izsludināt balvas par aktīvu līdzdalību, sastādīt aktīvāko dalībnieku līderu sarakstu, mācību vielu sadalīt pa līmeņiem, kurus dalībnieki sasniedz, vai sadalīt dalībniekus pa komandām un organizēt sacensības starp tām.
Ir radies vesels žanrs {tip Serious Games}Nopietnās spēles{/tip}. Kaut nedaudz novecojusi, labu ieskatu šajā laukā piedāvā ES projekta mājaslapa Serious Games Network.
Datora simulācijas ļauj atdarināt reālas problēmas virtuālā pasaulē, ļaujot cilvēkiem trenēties un attīstīt savas prasmes drošā vidē. Viens no pionieriem šajā jomā ir ASV armija, kas jau ilgu laiku izmanto datora spēles gan zaldātu rekrutēšanai, gan apmācīšanai. Diemžēl simulāciju izveide ir dārgs un laikietilpīgs process, tāpēc šāds risinājums ir interesants pirmām kārtām lielām organizācijām.
Pastāvīga mācīšanās
Jau pieminētie {tip MOOC – Massive Open Online Courses}atvērtie tālmācību kursi{/tip}, video instrukcijas Youtube, Duolingo un citas aplikācijas ļauj cilvēkam apgūt interesējošo saturu sev izdevīgā laikā un vietā. Šādi risinājumi var papildināt (reizēm pat aizstāt), tradicionālas mācību formas, piemēram, daudzi uzņēmumi mūsdienās darba drošības apmācības īsteno ar pašmācību kursu palīdzību.
Resursi internetā
Ja ir svešvalodas zināšanas, nav laikam nekā, ko internetā neatrast. Šeit gribu pievērst uzmanību dažādiem brīviem resursiem.
Atvērtie izglītības resursi
{tip OER – Open Educational Resources}Atvērtie izglītības resursi{/tip} ir brīvi mācīšanās resursi, kurus jebkurš lietotājs var izmantot savām vajadzībām. OER kustība ir salīdzinoši jauna. Šo resursu struktūra, saturs un kvalitāti ir svārstīgi, tāpēc jāparedz laiku to izpētei. Sadaļā Saites atradīsit virkni platformu, kur ir apkopoti atvērti izglītības resursi.
Creative Commons
Runājot par brīviem resursiem, ir jāpiemin Creative Commons kustību. Creative Commons tika radīta kā alternatīva radošo darbu intelektuālajai aizsardzībai, dodot autoriem iespēju pašiem noteikt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar viņa darbu.
Tālāk ir minētas dažas vietnes, kurās atrast foto attēlus, kurus to autori ir licencējuši ar “Creative Commons” licencēm, kas ļauj tos kopīgot un brīvi lietot. Ieskatieties interesējošā attēla detalizētā aprakstā, lai noskaidrotu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar to, un kāda veida atsauce ir jāpievieno, ja to publicē savos materiālos.
Podraidījumi
Podraidījumi (angl. Podcasts) ir audio ieraksti, kurus var klausīties tiešsaistē vai lejupielādēt savā datorā vai telefonā. Ir dažādas aplikācijas, kuras ļauj abonēt atsevišķus radījumus, kuri tiks automātiski lejupielādēti noteiktajā laikā. Ieskatoties podraidījumu direktorijas, piemēram, Learn Out Load vai Podcastdirectory.com redzēsi, ka pieejamais tēmu un raidījumu klāsts ir milzīgs, padarot to par interesantu mācīšanas un mācīšanos resursu.
Mācīšanās platformas
Moodle un citas {tip Course Management Systems} kursu pārvaldīšanas sistēmas{/tip} ir e-vides, kas radītas mācību un mācību procesa pārvaldīšanai. Tajās ir iekļauts plašs rīku klāsts, ko pasniedzējs var izmantot mācībām, kā arī tiek nodrošinātas iespējas pārvaldīt dalībniekus un administrēt mācību procesu. Latvijā vairums organizāciju izvēlas Moodle programmatūru, jo tā ir brīva, latviskota un nodrošina plašu funkciju klāstu.
