Raksts papildināts 2024. gada janvārī.
2006. gadā Salmans Kāns (Salman Khan) sāka radīt Youtube videoklipus, lai palīdzētu savam brālēnam un citiem paziņām matemātikā skolā. Dažus gadus vēlāk šos klipus skatījās miljoniem skolēnu un skolotāju. Tika nodibināta Khan Academy, kura ir radījusi tūkstošiem mācību video un izveidojusi programmatūru skolēnu un skolotāju atbalstam. 2020. gadā Khan Academy ik mēnesi izmantoja vairāk nekā 18 miljonu studentu 190 valstīs. Šādu mācību video klipu priekšrocība ir, ka tos var apstādināt un atkārtot, līdz kamēr skolēns ir sapratis pasniegto tēmu. Attīstot šo pieeju tālāk, daudzās mācību iestādēs sāk ieviest “apgrieztās klases” principu: skolēni mājās patstāvīgi apgūst mācību vielu, un skolotājam nav jātērē laiku klātienes nodarbībās ar saturu izklāstiem. Iegūto laiku var veltīt projektiem, individuālam atbalstam un praktiskajam darbam.
Iestatījumos ir pieejami subtitri latviešu valodā.
Ir kļuvuši plaši pieejami brīvi pašmācību un tālmācību kursi. Internetā var atrast brīvus mācību resursus par dārzkopību, augstāko matemātiku, programmēšanu, literatūru, astroloģiju, mašīnas remontēšanu vai gandrīz jebkuru citu interesējošo tēmu. Šī attīstība sasniedza jaunu kvalitāti, kad pasaules vadošās augstskolas, piemēram, Berkeley University of California un MIT, padarīja brīvi pieejamus savu lekciju ierakstus un mācību materiālus. Starplaikā miljoniem cilvēku pasaulē mācās atvērtos tiešsaistes kursos ko piedāvā Coursera, edX un citas platformas (Skat. Saites).
Valodu mācīšanās aplikācija Duolingo ir vēl viens veiksmes stāsts, kas ir mainījis cilvēku mācīšanās ieradumus. Šo risinājumu izmanto ap 300 miljonu aktīvu lietotāju svešvalodas apguvei.
”Lielie dati”, mākslīgais intelekts, virtuālā realitāte, mašīnmācīšanās un citas tehnoloģijas turpinās mainīt mūsu mācīšanās ieradumus un izglītības pasauli. Uz šī fona nav brīnums, ka tieši izglītības tehnoloģijas un medicīna ir tās jomas, kurām jaunuzņēmumi piesaista milzīgas investīcijas. Var piebilst, ka jaunuzņēmēju vidū tradicionālie termini (e-mācības, tālmācība, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā un citi) nešķiet diez ko atraktīvi, tāpēc tiem ir radies jauns apzīmējums: EdTech (Education Technologies) – jeb Izglītības tehnoloģijas.
Izaicinājumi un šķēršļi
Mācību iestādēm un citām organizācijām, kuras vēlas nopietni pieķerties e-mācībām, ir vēlams to darīt plānveidīgi un sistemātiski, paredzot līdzekļus ne tik vien tehnoloģiju ieviešanai, bet arī pasniedzēju un lietotāju apmācībai un atbalstam.
Daudzi izglītības tehnoloģiju risinājumi prasa ievērojamu ieguldījumu no pasniedzēju puses, piemēram, satura pielāgošanai interneta videi vai video prezentāciju izveidei. No organizāciju vadības puses, jāpārdomā, kas būs pasniedzēju motivācija to darīt, un kā panākt, lai jaunie risinājumi tiktu aktīvi izmantoti.
Daudzi krāšņi risinājumi pavedina uz to, vairāk uzmanības pievērst formai nevis saturam.
Būs jāmācās un būs jāiegulda laiku jaunās tehnoloģijas apgūšanai. Un būs jāatbalsta savus dalībniekus jaunā risinājuma lietošanā.
Daļa pedagogi iegulda ievērojamus pūliņus, lai atrastu iemeslus izvairīties no dažādu jauninājumu ieviešanas, nevis meklē iespējas kā tos izmantot savā labā un/vai pielāgot savām vajadzībām. Uz jautājumu, kāpēc izmantot jaunās tehnoloģijas mācību procesā, gribas atbildēt ar pretjautājumu: kāpēc neizmantot brīvi pieejamus rīkus, kas ļauj mācības padarīt interesantākas, veicina patstāvīgu mācīšanos, sekmē to pieejamību, nodrošina satura aktualitāti un rada iespēju to sasaistīt ar dalībnieku reālajām vajadzībām, sekmē dalībnieku aktīvu līdzdalību un dalīšanos savā pieredzē, dod iespēju uzturēt kontaktu ar dalībniekiem pirms un pēc mācībām, mācību laikā atbrīvo laiku diskusijām un saturu padziļinātai izpratnei, ļauj integrēt pasaules vadošo ekspertu atklājumus un atzinumus un paver dalībniekiem iespēju mācīties sev tīkamā veidā un laikā?
Mācību process būs efektīvāks tad, ja tas sekmē dalībnieku aktīvu iesaistīšanos, diskusijas, pieredzes apmaiņu un patstāvīgu darbu. Līdzīgi kā klātienes mācībās, arī e-mācību pasaulē daudzviet turpina dominēt vienvirziena komunikācija, piemēram, ievietojot apgūstamo materiālu e-vidē un cerot, ka dalībnieks to patstāvīgi apgūs. Pieredze liecina, ka tā parasti nenotiek.
Papildinājums
Atskatoties uz pēdējo gadu attīstībām, var secināt, ka apvērsumi izglītības pasaulē nenotiek strauji. Tomēr jauno tehnoloģiju iespējas, mijiedarbībā ar Covid-19 pandēmiju, ir noveduši pie tā, ka attālinātā mācīšanās un apgrieztās klases pieeja ir, kaut daļēji, iedzīvinātas daudzās skolās un augstskolās.
Uz šī fona būs interesanti redzēt, kā izglītības sistēma mainīsies nākamās revolucionārās tehnoloģijas rezultātā, kas ir mākslīgais intelekts. Jācer, ka piepildīsies Salman Kāna optimistiskais redzējums, ka šī tehnoloģija pavērs iespēju katram cilvēkam saņemt savu individuālo skolotāju!
Diemžēl pagaidām vēl nav pieejami subtitri latviešu valodā.
