Aktīvā klausīšanas
Vēlama rīcība
- būt ieinteresētam;
- uzdot “atvērtos” jeb “k-jautājumus” (kas, kā, par ko…?), kuri mudina uz stāstīšanu un nav atbildami ar “jā” vai “nē”;
- atbalstīt stāstītāju ar žestiem, mīmiku un komentāriem, piemēram, “jā”, “mmm”…
- pieļaut pauzes (ļaut otram domāt);
- Aktīvi klausīties, lūgt pastāstīt vairāk (“Tu sākumā minēji, ka…”; “lūdzu pastāstiet vairāk par šo” …);
- apkopot teikto, pieļaut kļūdu labojumus un papildinājumus.
Potenciāli nevēlama rīcība
- “Slēgtie” jautājumi, uz kuriem var atbildēt tikai ar “jā” vai “nē”. (“Vai tev patīk tavs darbs?”)
- “Kāpēc-jautājumi”. “Kāpēc”-jautājumos cilvēkiem ir grūti saprast, vai tas uztverams Satura vai Attiecību līmenī. (Nejautāt: “Kāpēc tu kavējies?” bet jautāt: “Kas tev atgadījās, ka netiki laikā uz mūsu sapulci?”);
- Pārtraukt runātāju; iebilst un uzsākt diskusiju.
- Diskusiju noslāpējošas frāzes (“zinātne ir pierādījusi”, “to mēs jau mēģinājām”, “tā mēs šeit nedarām”…)
Jautāšanas tehnikas
Izzinoši jautājumi
Atvērti: Iegūt informāciju un viedokļus, piemēram, Pastāsti man par šo…
Zondējoši: Izzināt un paplašināt, piemēram, lai precizētu problēmas.
Apkopojoši: Pārbaudīt / precizēt teikto.
Atskatoši: Iegūt viedokļus, piemēram, Kā tu būtu rīkojies…
Faktiski: Iegūt faktus, piemēram, Cik gadus mācījies ārzemēs?
Salīdzinoši: Izpētīt līdzības un atšķirības.
Hipotētiski: Paplašināt redzes loku, piemēram, Kas notiktu, ja…?
Sistēmiski jautājumi
Apļu: Kā tev šķiet, ko teiktu valdes priekšsēdētājs, ja viņš šeit būtu?
Skalu: Par cik procentiem esi apmierināts ar kolēģu veikumu uzdevumā?
Rezultātu: Kam šeit jāmainās, lai mūsu nodaļā katrs uzdrīkstētos brīvi izteikties?
