Motivācija ir galvenais faktors, kas nosaka, vai cilvēks uzsāks mācīties un vai novedīs to līdz galam.
Katram cilvēkam ir jomas, kas īpaši labi padodas un lietas, ar kurām patīk nodarboties: kādam patīk apgūt jaunākās tehnoloģijas, citam patīk kārtot un šķirot lietas, vēl cits aizraujas ar futbola rezultātu vai vēstures faktu iegaumēšanu. Šādus dzinuļus apzīmē kā iekšējo motivāciju. Tai ir raksturīgi, ka, ja arī saskaras ar neveiksmēm, cilvēks neapstājas un turpina darīt to, kas patīk.
Daudzus darbus cilvēks dara, lai gūtu kādu labumu vai lai izvairītos no negatīvām sekām, piemēram, lai iegūtu piemaksu vai lielāku atalgojumu, saņemtu uzslavu vai izvairītos no kritikas. Šādus dzinuļus apzīmē kā ārējo motivāciju. Ārējā motivācija ir vājāks dzinulis nekā iekšējā motivācija: saskaroties ar neveiksmēm, pastāv liela iespēja, ka cilvēks zaudēs motivāciju un neturpinās uzsākto darbu.
Kas ir tava iekšējā motivācija mācīties?
“Gribu mācīties, jo labprāt esmu cilvēkos; tā ir iespēja kontaktēties ar kolēģiem; uzzināt ko jaunu; lietderīgi pavadīt kopā laiku.”
Ja piekrīti šim apgalvojumam, pārdomā, kā stiprināt šī dzinuļa ietekmi, piemēram, apmeklēt kursus, mācīties grupā, mācies no kolēģiem…
“Gribu mācīties, jo man ir svarīgi būt kompetentam. Gūstu gandarījumu, ja pārzinu kādu jautājumu un ja varu dalīties ar savām zināšanām; man ir svarīgi, ka kolēģi mani respektē.”
Ja piekrīti šim apgalvojumam, pārdomā, kā stiprināt šī dzinuļa ietekmi, piemēram, mācīt citus, mācīties grupā, gūt kolēģu atsauksmes un pieprasīt viņu atgriezenisko saiti…
“Gribu mācīties, jo tas paplašina manas rīcības iespējas. Tas man palīdzēs sasniegt manus mērķus un vairos manu neatkarību.”
Ja piekrīti šim apgalvojumam, pārdomā, kā stiprināt šī dzinuļa ietekmi, piemēram, izvirzīt mērķus, pārdomāt, kādas prasmes vai zināšanas ir vajadzīgas, lai palielinātu rīcības iespējas…
“Mācīšanās man sagādā prieku; nedomāju daudz par to, vienkārši daru, jo man patīk.”
Ja piekrīti šim apgalvojumam, pārdomā, kā stiprināt šī dzinuļa ietekmi, piemēram, apzināti vairot prieku, ko gūst mācoties, pārdomāt, kā sasaistīt patīkamo ar lietderīgo, atrodot mācīšanās tēmas, kas interesē un noder darbā/dzīvē…
Iziet no komforta zonas
Vairums laika cilvēks pavada “komforta zonā” – atrodoties pazīstamā vidē, veicot ierastās darbības un pievēršot uzmanību zināmajam. Lai būtu izaugsme, ir jāpamet šī drošā un ērtā vide, un ir jāmeklē jauni izaicinājumi – eksperimentējot ar atšķirīgām pieejām, uzņemoties citus uzdevumus vai radot jaunu pieredzi.
Izvirzītajiem izaicinājumiem jābūt samērīgiem ar iespējām – ja mērķi ir pārāk ambiciozi vai nereāli, pastāv risks nonākt “panikas zonā”, kurā stress ņem virsroku un mācīšanās apstājas.
