Redzējumā balstītā plānošana
Šī metode ir īpaši piemērota, ja gribi celt savu personīgo efektivitāti.
Apraksts
Ir vieglāk iet pretī mērķim, ja ir skaidrs priekšstats par to, kur gribi nokļūt. Parasti, plānojot savu vai savas organizācijas attīstību, skatās uz esošajām nepilnībām un trūkumiem, kuras jānovērš. Šī metode piedāvā citu pieeju: vispirms radīt redzējumu par vēlamo situāciju, un tikai tad izplānot rīcības, ar kurām virzīties pretī mērķim.
GROW modeli var iztēloties kā tabulu, kas satāv no četrām kolonnām:
Tabulu sāk labajā pusē (redzējums), un tad pāriet uz kreiso pusi (esošā situācija). Pa vidu ieraksta šķēršlus un rīcības, kas jāveic, lai nokļūtu no esošās situācijus līdz redzējumam.
Norise
- Nosaki atskaites datumu, piemēram, nākamā gada 1. marts. Piezīme: atskaites datumam jābūt pietiekami tālam, lai varētu sekmēt manāmas pārmaiņas, bet jābūt pietiekami tuvam, lai to nepazaudētu no redzesloka.
- Iztēlojies, kāda ir situācija nākamā gada 1. martā un kas liecina par to, ka dzīvē izpaužas tas, ka mērķis ir sasniegts. Uzraksti konkrētas lietas, kas raksturo, ka ir īstenojušās vēlamās parmaiņas.
- Salīdzini vēlamo situāciju ar esošo situāciju.
- Ieskicē kādas rīcības ir nepieciešamas, lai sasniegtu mērķus. Nosaki nākamos soļus, lai radītās iestrādes pārtaptu konkrētā darbības plānā.
Piezīmes
Pastāv divas pieejas personīgai un organizācijas attīstības sekmēšanai:
- Noteikt esošās situācijas nepilnības un, tās novēršot, soli pa solim attīstīties tālāk. Pieejas trūkums ir, ka tā neaizsargā no negaidītiem notikumiem un attīstību lielā mērā ietekmē nejaušības.
- Izvirzīt skaidru ilgtermiņa mērķi un attiecīgi plānot tuvākos darbības solus. Zināt, kur grib būt noteiktā laikā un pakļaut savu attīstības plānu šim redzējumam, sekmē mērķtiecīgu attīstību un mazina ārējo faktoru ietekmi.
Labs piemērs tam ir tipiska cilvēka dzīve. Bez šaubām, cilvēks attīstās dzīves garumā bet liela daļa šīs attīstības balstās nejaušībās, piemēram, cilvēkos, kurus satiek un iespējas, kas paveras. Alternatīva ir noteikta mērķa izvirzīšana un tiekšanās pēc tā. Piemērs tam ir pieaudzis cilvēks, kurš izlemj mainīt profesiju un pakārto savu dzīvi, lai to īstenotu.
Stiprās puses un klupšanas akmeņi
Šī metode ir īpaši piemērota, ja gribi mainīt kādu ieradumu vai attieksmi.
Ar šo metodi vari noteikt, kādas ir negatīvās rīcības, pie kurām jāpiestrādā, lai veiksmīgāk liktu lietā savas stiprās puses. Metode ir adaptācija no Ofmana nozīmīgo īpašību modeļa (Ofman Core Qualities). Tās pamatā ir doma, ka pastāv cieša saite starp cilvēka stiprajām pusēm un klupšanas akmeņiem.
Divi piemēri
Pēteris ir ambiciozs, un viņam rūp, lai tiktu izpildīti izvirzītie uzdevumi - šī ir stiprā puse. Bet viņš arī ir nepacietīgs un ātri sadusmojas, ja kāds uzdoto darbu neizpilda laikā - šis ir viņa klupšanas akmens. Pēterim sev ir jāizvirza uzdevums labāk līdzsvarot savas ambīcijas un darbinieku vajadzības - šis ir viņa izaicinājums.
Maijai ir raksturīga vēlme nodrošināt, lai otrs nekļūdītos, tāpēc viņai ir svarīgi iedziļināties detaļās un pievērst uzmanību visiem iespējamajiem izaicinājumiem. Ar to saistītais klupšanas akmens ir viņas tieksme izteikties pārāk plaši un gari, kā rezultātā kolēģi kļūst nepacietīgi un beidz viņā klausīties. Maijas izaicinājums ir attīstīt spēju uzticēties citam un pilnveidot savas deleģēšanas prasmes.
Kā izmantot šo metodi sevis attīstīšanai?
Pārdomā, kādas ir tavas nozīmīgākās stiprās puses un no tā izrietošie klupšanas akmeņi. Vari arī sākt no otra gala: vispirms nosaki savus klupšanas akmeņus un tad pārdomā, kāda stiprā puse izriet no tiem.
Tālāk nosaki, kāds ir tavs izaicinājums un ar kādas ir nepieciešamās darbības, lai pārvarētu šo izaicinājumu.
Kā izmantot šo metodi atgriezeniskās saites sniegšanai?
Kad kolēģim sniedz atgriezenisko saiti, izmanto šo metodi kā vadlīniju, piemēram: "Es saprotu, ka tev patīk radīt pozitīvu atmosfēru kolektīvā, bet ja notiek..., tad tas ir aizgājis pārāk tālu... Man liekas, ka tev būtu jāpiestrādā pie..."