Internets ir padarījis cilvēkiem pieejamu neiedomājamu informāciju apjomu. Šajā sadaļā ir apkopoti ieteikumi, kas palīdzēs nepazust šajā informācijas jūrā un atrast sev interesējošo saturu.

Valoda

Vikipēdijas valožu izvēle

Latviešu valodā ir pieejams tikai salīdzinoši neliels satura apjoms. To spilgti parāda Vikipēdijas ierakstu skaits pa valodām (2016. gada aprīlī):

  • angļu valodā: 5 131 250
  • vācu valodā: 1 931 559
  • krievu valodā: 1 305 178
  • latīņu valodā: 125 455
  • latviešu valodā: 67 456

Lai piekļūtu citu valodu saturam, var izmantot interneta tulkotājus. Tie nav perfekti, bet vairumā gadījumu tie strādā pietiekami labi, lai ļautu saprast kādas lapas saturu.

Vari instalēt papildinājumu savā interneta pārlūkā, lai ērti pārtulkotu jebkuru tīmekļa lapu. Piemēram, Firefox pārlūkā pēc papildinājuma Translate this instalēšanas, ir tikai jāuzklikšķina peles labā poga un jāpiespiež "Translate this", lai lapas saturs tiktu parādīts latviešu vai citā sev vēlamā valodā.

Chrome pārlūkā jau ir iebūvēta tulkošanas opcija. Vairāk informācijas par šo funkciju atrodama Chrome palīdzības lapās.

Dažādi informācijas avoti

"Baru gudrības" vietnes

"Baru gudrību" (sadarbības) vietnēs jebkurš lietotājs var iesaistīties satura radīšanā, labošanā un papildināšanā. Slavenākais piemērs ir Vikipēdija, kurā darbojas desmitiem tūkstošu brīvprātīgo. Citi piemēri ir Wikihow – apjomīga instrukciju krātuve un Github – platforma atvērtā koda programmatūras radīšanai un uzturēšanai.

Attēls: Wikihow

Ekspertu pārraudzītas vietnes

Ir īpašas vietnes, kurās profesionāļi atlasa un uztur saturu, piemēram, ārstniecības portāli vai profesionālu asociāciju mājaslapas.

Forumi

Interneta forumos lietotāji pa tiešo dalās pieredzē, sniedz atbildes uz citu lietotāju jautājumiem vai iesaistās diskusijās, piemēram, Latvijā ir populāra vietne Cālis.lv, kurā notiek aktīva diskusija par bērnu un ģimenes jautājumiem. Citi piemēri: Mobilo telefonu pasaulē nozīmīgākais forums ir XDA Developers, programmēšanas pasaulē tāds ir Stackoverflow, Linguaholic, kas veltīts svešvalodu apguvei, bet Using English sniedz atbildes par angļu valodas lietošanu.

Attēls: Linguaholic

Akadēmiskie raksti

Vairums akadēmisko rakstu glabājas īpašās datubāzēs, kuras netiek iekļautas parasto interneta meklētāju rezultātos. Lai tos skatītu, jālieto īpašu meklētāju, piemēram, Google Scholar vai JSTOR.

Podkāsti

Podraidījumi (podcasts) ir audio ieraksti, kurus var klausīties tiešsaistē vai lejupielādēt savā datorā vai telefonā. Ir dažādas aplikācijas, kuras ļauj abonēt atsevišķus raidījumus, kuri tiks automātiski lejupielādēti noteiktajā laikā. Ieskatoties podraidījumu direktorijās, piemēram, Learn Out Load, redzēsi, ka pieejamais tēmu un raidījumu klāsts ir milzīgs, padarot to par interesantu mācīšanas un mācīšanos resursu.

Attēls: Learn out Loud

Video

Youtube ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem un visaptverošākajiem mācīšanās resursiem: atrast instrukcijas, kā nomainīt ekrānu telefonam, siet mezglu, apgūt datora programmu, mācīties matemātiku.

Attēls:

Atvērtie tālmācību kursi

Pēdējos gados daudzas pasaules vadošās augstskolas ir sākušas piedāvāt savas studiju programmas bez maksas jebkuram interesentam (MOOC - Massive Open Online Course). Coursera un edX ir divas nozīmīgākās vietnes šajā jomā.

Citi tiešsaistes kursi

Ir citas vietnes, kas piedāvā plašu klāstu bezmaksas vai maksas kursu, piemēram, Udemy vietnē ir pieejami vairāk nekā 40 000 dažādi piedāvājumi.

Attēls: Udemy

Aplikācijas

Ir dažādas aplikācijas, kas var aizstāt vai papildināt mācīšanos datorā. Īpaši populāras ir programmas valodu apguvei. Daži piemēri:

Kā noteikt kādas vietnes kvalitāti?

Pateicoties tam, ka mūsdienās ikviens internetā var publicēt saturu, mums ir pieejams neiedomājams zināšanu un pieredzes krājums. Diemžēl, no tā arī izriet, ka ir publicēts milzīgs apjoms nekvalitatīva, novecojuša vai pat aplama satura.

Šie jautājumi var palīdzēt noteikt, cik noderīgs kāds informācijas avots ir mācīšanās nolūkam. Vai tas ir

  • saprotams?
  • viegli uztverams?
  • kvalitatīvs?
  • aktuāls?
  • saistošs?
  • interesants?
  • labi strukturēts?
  • atbilst manam sagatavotības līmenim?

Šie jautājumi var palīdzēt noteikt kādas interneta vietnes kvalitāti.

  • Kas ir vietnes īpašnieks, piemēram, plaši zināma organizācija, privātpersona, mācību iestāde, uzņēmums?
  • Vai ir norādīts teksta autors? Vai ir atrodama informācija par autora kompetenci attiecīgajā jomā?
  • Vai ir norādīts teksta publicēšanas/atjaunošanas datums?
  • Vai saturs ir oriģināls vai pārpublicēts no cita avota?
  • Vai ir minēti informācijas avoti?
  • Vai ir iekļautas saites uz citām vietnēm?

Google un citu interneta meklētāju lietošana

Pirms sāc meklēt, pārdomā, kādi ir īpašie termini meklējamajā priekšmetā.

Interneta meklētāji ņem vērā atslēgas vārdus un ignorē citus vārdiņus. Tāpēc mērķtiecīgāk ir rakstīt meklējamos terminus, piemēram "Veiksmīga svešvalodas apguve", nevis "Kas man ir jādara, lai veiksmīgāk apgūtu svešvalodu?".

Ja gribi gūt rezultātus noteiktai vārdu virknei, jālieto pēdiņas, piemēram, "Cēsis nav Rīga" vai "Rimi lielveikals".

Lieto AND, lai parādītu tikai tādus ierakstus, kuros atrodami divi vai vairāk noteikti termini, piemēram, Rimi AND Dobele vai vista AND burkāns AND kartupeļi.

Lieto domuzīmi (–), ja vēlies redzēt tikai kādas noteiktas jomas rezultātus, piemēram, zaķis – dzīvnieks vai zaķis – transports.

Lieto site:, lai meklētu rezultātus vienas vietnes ietvaros, piemēram "site:https://www.rimi.lv riekstusviests" vai "site:https://www.delfi.lv mācīties".

Attēls: Google logo

Citas meklēšanas iespējas

DMOZ

Ir projekti, kas kārto interneta saturu pa jomām – līdzīgi kā grāmatas bibliotēkā. Šādu vietņu izmantošana var būt noderīga, ja nezina, ko tieši meklē un grib iegūt pārskatu par kādu jomu. Lielākais šāda veida projekts ir DMOZ, kurā ir iekļautas gandrīz 4 miljoni interneta vietņu.

DMOZ

Wolfram Alpha

Šis meklētājs cenšas izprast meklējuma kontekstu un savā atbildē ģenerē rezultātus no dažādiem avotiem. Ar Wolfram Alpha var aprēķināt fizikas formulas, salīdzināt dažādu valstu statistikas rādītājus, iegūt mūzikas akordus, parādīt anekdotes un daudz ko citu.

Risinājumi informācijas saglabāšanai

Jo vairāk strādā ar informāciju internetā, jo svarīgāk radīt sistēmu, kā saglabāt vērtīgus rakstus, noderīgas saites un piefiksēt idejas.

Daži noderīgi rīki:

  • Interneta pārlūks mēdz saglabāt informāciju par visām vietnēm, ko esam apmeklējuši. Pārlūkā atver "Vēsture" un izmanto iebūvēto meklētāju, lai atrastu vēlamo lapu.
  • Interneta pārlūkos ir iebūvēta iespēja tīmekļa lapām pievienot grāmatzīmes.
  • Ir dažādas vietnes un viedtālruņu aplikācijas, kurās noglabāt saites, attēlus vai teksta fragmentus, piemēram, Google Keep, Simplenote un Padlet.
  • Pocket ļauj ērti noglabāt veselus rakstus.

Raksti šajā sadaļā