Pieaugušo izglītības pasniedzēja loma ir daudzšķautņaina. Šo faktu ilustrē atšķirīgie termini, kurus lieto šai lomai dažādos izglītības kontekstos, tai skaitā, pasniedzējs, docētājs, izglītotājs, treneris, koučs, mentors, moderators un konsultants.
Mērķis ir radīt vidi, kas veicina mācīšanos un rada labvēlīgu grupas dinamiku. Arī ja fiziskā vide bieži vien nav tiešā pasniedzēju ietekmē, piemēram, istabas temperatūra vai traucējošas kolonnas telpas vidū, viņš būs tas, kuram būs jātiek galā ar šo situāciju.
Darbojoties ar jaunu grupu, sākuma posms lielā mērā noteiks kāda būs gaisotni atlikušajās mācībās. Šajā posmā pasniedzēja galvenais uzdevums ir atraisīt dalībniekus un veicināt komunikāciju viņu starpā.
Lai sekmīgi attīstītu grupas potenciālu, tai jāļauj pakāpeniski uzņemties lielāku atbildību. Jārēķinās ar to, ka dalībniekiem, pirms grupa nobriedusi lielāku uzdevumu risināšanai patstāvīgi, nepieciešams laiks, lai atrastu savu vietu grupā un sarastu.
Informācijas prezentēšana un skaidrošana ir nozīmīga daļa pasniedzēja darbam. Bet no dalībnieku viedokļa, klausīties informāciju, ir visneefektīvākais mācīšanās veids, jo viņi ieņem pasīvu lomu un pasniedzējam trūkst atgriezeniskās saites par dalībnieku esošām zināšanām, viņu uztveres tempu, vai kā viņi uztver pasniegto vielu.
Metodēm ir liela nozīme, lai padarītu mācību procesu interesantu, atvieglotu dalībniekiem saprast un iegaumēt informāciju un nodrošinātu viņu aktīvo iesaistīšanos. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka metodes ir tikai līdzeklis mērķu sekmēšanai – tātad, pasniedzējam vispirms skaidri jāzina, ko grib panākt.
Rakstā ir aprakstītas dažādas metodes ar kuru palīdzību novērtēt dalībnieku progresu.
