Metodes.lv
  • Latviešu valoda
  • English

Pieaugušo izglītības pasniedzēja šķautnes

Jebkurā pieaugušo izglītības kontekstā pasniedzēja galvenais uzdevums ir sekmēt dalībnieku mācīšanos. Lai to panāktu, viņam nākas ieņemt atšķirīgas lomas. Dzīvē šīs lomas nevar skaidri atdalīt; tās pārklājas, saplūst kopā un papildina vienu otru. Tādēļ, lai sekmētu vēlamo rezultātu, svarīga ir pasniedzēja spēja izvērtēt nepieciešamo lomu katrā konkrētā situācijā.

Pieaugušo izglītības pasniedzēja loma ir daudzšķautņaina. Šo faktu ilustrē atšķirīgie termini, kurus lieto šai lomai dažādos izglītības kontekstos, tai skaitā, pasniedzējs, docētājs, izglītotājs, treneris, koučs, mentors, moderators un konsultants.

Arī izglītības vide ietekmē uztveri par pasniedzēja lomu, piemēram, augstskolu sniegtie pieaugušo izglītības pakalpojumi mēdz būt vērsti uz zināšanu apguvi, bet neformālās pieaugušo izglītības piedāvājumi mēdz uzsvērt mācīšanās sociālos aspektus un cilvēka personīgo pilnveidi.

Pasniedzēja loma ir cieši saistīta ar metodēm un rīcībām, ar viņa pašizpratni par savu lomu un mācību mērķi, ar dalībnieku vajadzībām, un citiem faktoriem, kas ietekmē mācīšanās vidi, kā arī ar viņa spēju novērtēt situāciju un reaģēt uz to.

Sekojošā attēlā ir apkopoti aspekti, kas jāņem vērā, domājot par pieaugušo izglītības pasniedzēja lomu.

Pasniedzēja šķautnes

Mežs attēlā simbolizē mācīšanas procesu. Pasniedzējam jāspēj tajā orientēties un jārāda ceļu mācību dalībniekiem. Un ja saskaras ar neparedzētiem izaicinājumiem vai problēmām, viņam jāspēj tās risināt un pārvarēt.

Ir četri faktori, kas pasniedzējam palīdzēs veiksmīgi vadīt mācību procesu: attieksme, teorijas pārzināšana, refleksija, un rīcības un metodes.

Attieksme

Pasniedzēja šķautnes - Attieksme

Pats būtiskākais faktors ir attieksme. Cilvēks, kurš ir atvērts pret rezultātu, ir ieinteresēts dalībnieku pieredzē un kuram rūp, ka visi dalībnieki iesaistās mācīšanās procesā, atradīs stratēģijas un piemeklēs rīcības, kas palīdzēs to sekmēt. Bet cilvēks, kuram rūp rezultāts un kuram ir svarīgi “izdabūt” maksimumu no katra dalībnieka, izvēlēsies citas darbības un metodes, lai gūtu vēlamo rezultātu.

Attieksmes un personības pilnveides nozīme tiek arī uzsvērta starptautiskā projekta “AGADE –A good adult educator in Europe” ietvaros izstrādātajā pieaugušo izglītības pasniedzēju kompetenču sarakstā, kur liela uzmanība tiek pievērsta tādām īpašībām kā pašcieņa, iecietība, atbildība, empātija un elastīgums.

Mainīt savu attieksmi ir izaicinošs uzdevums, kas prasa lielāku ieguldījuma, nekā piemēram, kādas jaunas mācīšanas metodes apguve. Tai pat laikā ir skaidrs, ka ieguldījumam šajā līmenī būs liela atdeve uz pasniedzēju darbu. Ja atsauc atmiņā, kas ir bijuši spilgtākie skolotāji vai pasniedzēji ar ko cilvēks ir saskāries, visbiežāk nāk prātā personības, kas iemiesoja sev svarīgas attieksmes, piemēram, ieinteresētību, taisnīgumu, aizrautību vai spēju motivēt.

Ja grib piestrādāt pie attieksmes jautājumiem, ir vērts iedziļināties Maršala Rozenberga (Marshall Rosenberg) darbos par nevardarbīgo komunikāciju, kas sniedz spēcīgu kompasu, ar kura palīdzību orientēties savās un citu jūtās un vajadzībās.

Uzdevums

Teorijas pārzināšana

Pasniedzēja šķautnes - Teorija

Kompass attēlā simbolizē teorijas pārzināšanu. Tā palīdz orientēties mācīšanas procesā un ļauj to mērķtiecīgi virzīt. Pasniedzēja darbu atvieglo zināšanas par mācīšanās neirozinātniskiem un psiholoģiskiem aspektiem, motivāciju, grupas dinamiku un mācību metožu lomu mācību procesā. Un jebkurā mācību kontekstā ir labvēlīgi, ja pasniedzējs pārzina savu mērķauditoriju un tās vajadzības.

Pieturoties pie kompasa metaforās, var teikt, ka teorija līdzinās apvidus kartei – jo lielākas ir pasniedzēja zināšanas par mācību procesu ietekmējošajiem faktoriem, jo detalizētāka veidojas šī karte, un jo vieglāk būs orientēties šajā vidē.

Domājot par e-mācībām un tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā, var pieminēt TPACK modeli, kurā izdala septiņas zināšanu šķautnes un apskata to mijiedarbību. Modelis uzsver, ka efektīvu e-mācību kursa veidošanai pasniedzējam jāzina, kā saturs, pedagoģija un tehnoloģijas ietekmē vienu otru, un kā gūt maksimālo rezultātu, ņemot vērā šo aspektu saspēli.


Refleksija

Pasniedzēja šķautnes - Refleksija

Smadzenes attēlā simbolizē refleksiju. Prasme reflektēt notikušo ir priekšnosacījums situāciju analīzei, savas darbības izvērtēšanai un pilnveidei, kā arī tā paver iespēju mērķtiecīgi eksperimentēt un ieviest inovācijas mācīšanas procesā.

Izglītības pētnieks Džons Hatijs (John Hattie) uzsver, ka liela daļa lietu, kas notiek starp studentiem mācību laikā, ir skolotājam neredzamas. Tāpēc ir svarīgi savu refleksiju balstīt uz objektīviem pierādījumiem, kas liecina par ietekmi uz cilvēku mācīšanos, nevis balstīties tikai uz paša novērojumiem un interpretācijām par to, kas notika. Pedagogam jāmāk novērot, kas veicina un kas kavē mācīšanos. Svarīgi ir refleksiju nebalstīt uz savu skatījumu uz notikušo, bet to veikt no studentu perspektīvas.

“Ir jāvēro efektu mūsu rīcībām un mācīšanai. Nevajag to jaukt ar pašām rīcībām un mācīšanu.”
(John Hattie, Visible Learning for Teachers)


Lomas, metodes un rīcības

Pasniedzēja šķautnes - Metodes

Koferis attēlā simbolizē pasniedzēja rīcību un metožu klāstu, ko viņš ir uzkrājis laika garumā.

Lai varētu efektīvi pārvaldīt un mērķtiecīgi pilnveidot instrumentu klāstu, ir svarīgi apzināties, kas ir jādara cilvēku mācīšanās un izaugsmes sekmēšanai. Pieaugušo izglītībā nozīmīgās rīcības var grupēt četrās lomās.

Eksperts

Svečturs

Ne tik tālā pagātnē piekļuve informācijai bija skolotāju, pētnieku un ekspertu privilēģija. Viņi bija zināšanu glabātāji un bija atbildīgi par tās izplatīšanu. Pateicoties internetam, informācija ir kļuvusi plaši pieejama un informācijas sniegšana vairs nav primārais pasniedzēju uzdevums.

Tomēr pasniedzēja pieredze un padziļinātā izpratni par kādu tēmu ļauj viņam būt filtram un ekspertam, kurš spēj atlasīt dalībniekiem nozīmīgākos aspektus un var palīdzēt tos ielikt pareizā kontekstā. Ir saglabājusies nepieciešamība pasniedzējam mācēt saprotamā veidā izklāstīt sarežģītus jautājumus un parādīt, kā šī informācija attiecas uz dalībnieku dzīvi.

Rīcības, kas atspoguļo šo lomu:

  • ieinteresētība pasniedzamajā tēmā;
  • rūpīgi atlasīts saturs – filtrēts caur paša pieredzi;
  • skaidri strukturēta viela;
  • dalībnieku zinātkāres veicināšana, piemēram, ar aktivizējošu metožu palīdzību;
  • teiktā papildināšana ar demonstrējumiem;
  • labas prezentēšanas prasmes;
  • informācijas sasaistīšana ar dalībnieku pieredzi;
  • paškritiska attieksme un nepārtraukta pilnveidošanās.

Atbalstītājs

Rokas

Atbalstītājs ciena dalībnieku dzīves pieredzi un novērtē viņu esošās kompetences. Daudziem pieaugušajiem cilvēkiem ir raksturīgi aizspriedumi pret mācīšanos un bieži vien ir zudušas (vai arī nekad nav attīstītas) mācīšanās prasmes, tāpēc pasniedzējam ir jāiedrošina, jāmotivē un jāatbalsta dalībniekus.

Rīcības, kas atspoguļo šo lomu:

  • labvēlīgas mācīšanās vides radīšana;
  • vides radīšana, kurā cilvēki dalās ar saviem pozitīviem un negatīviem iespaidiem;
  • dalībnieku iedrošināšana un motivēšana;
  • gatavība sniegt individuālu atbalstu;
  • būt pacietīgam;
  • būt ieinteresētam dalībnieku stāstos.

Treneris

Treneris palīdz dalībniekiem izvirzīt reālistiskus mērķus un parāda ceļu to sekmēšanai. Viņš atbalsta viņus trūkumu pārvarēšanā un prasmju attīstīšanā.

Rīcības, kas atspoguļo šo lomu:

  • sniegtās informācijas pielietojamība dalībnieku darba / dzīves kontekstā;
  • dalībnieku iedrošināšana izvērtēt un mainīt savas ierastās rīcības un attieksmes;
  • atgriezeniskās saites sniegšana;
  • godīga un saprotama veikuma novērtēšana.

Virzītājs

Virzītājs (jeb veicinātājs) palīdz dalībniekiem attīstīt savu potenciālu un likt to lietā. Viņš uzticas dalībnieku kolektīvām zināšanām un prasmēm, apzinoties, ka grupa spēj tikt galā pat ar ļoti sarežģītiem uzdevumiem, ja vien tai dod iespēju. Tai pat laikā viņš vēro procesu un ievieš korekcijas, lai tas būtu mērķtiecīgs un jēgpilns. Angļu valodā šīs lomas nosaukums ir “Facilitator” – cilvēks, kurš palīdz grupai panākt vēlamo rezultātu.

Rīcības, kas atspoguļo šo lomu:

  • struktūras un metodisko instrumentu piedāvāšanu;
  • dalībnieku iesaistīšana mērķu izvirzīšanā un satura radīšanā;
  • procesa “caurskatāmības” nodrošināšana;
  • procesu un rezultātu dokumentēšana;
  • katrā mācību procesa posmā apzināties, kāpēc ko dara.

Atkarībā no pasniedzēja darba konteksta un mācību mērķiem, var pielāgot veicamās lomas. Piemēram, projekta Zemgales Plānošanas reģiona projektā “PĀRDOMĀT” ietvaros izveidotajā mentoru apmācību programmā izdala šādas lomas, ar kuru palīdzību klasificēt mentora veicamās darbības:

  • konsultants (padomdevējs, draugs, līderis);
  • atbalstītājs (iedrošinātājs, brokeris, sponsors, starpnieks);
  • advokāts (aizstāvis);
  • skolotājs (treneris).

Uzdevums

Kuras rīcības ir raksturīgas kurai lomai? Aizvelc rīcības pie attiecīgās lomas.

Šī raksta autors Toms Urdze
ir to licencējis ar
CC BY-SA 4.0