Lietas, ko paturēt prātā, gatavojoties mācībām
- Izproti, kas būs dalībnieki: Ko tu zini par viņiem? Kādas ir viņu vajadzības un intereses? Kāpēc viņa piedalīsies mācībās? Kas ir viņu lielākie izaicinājumi? Kādi varētu būt viņu priekšstati par gaidāmām mācībām? Kādas varētu būt viņu bažas par gaidāmām mācībām? Vai viņi ir raduši mācīties?
- Pasniedzēju lielākais izaicinājums gatavošanās procesā ir nopietni izturēties pret domu par “dalībnieku vajadzībās balstītām mācībām” un nebalstīt saturu uz to, ko pats zina uz kas pašam liekas nozīmīgs. Labs ieradums ir sev nepārtraukti uzdot jautājumus: Kāpēc gribu iekļaut šo tēmu? Ko dalībnieki no tās iegūs? Kā viņi varēs šo informāciju pielietot dzīvē? Kāpēc gribu izmantot tieši šādu metodi tēmas apskatīšanai, varbūt ir labāks veids, kā to sekmēt? Kā varu šajā jautājumā likt lietā dalībnieku pieredzi?
- Gatavojot kursu, ieplāno vietu un laiku dalībnieku zināšanu izmantošanai, piemēram, iepriekš sagatavotu piemēru vietā var kursu laikā kopā ar dalībniekiem radīt viņiem aktuālus piemērus.
- Gatavojot mācības nepievērs visu uzmanību tikai kursa saturam bet apsvēr arī citas pasniedzēju lomas, kuras atbalstīs dalībnieku mācīšanos.
Mācīšanās vides radīšana
Mērķis ir radīt vidi, kas veicina mācīšanos un rada labvēlīgu grupas dinamiku. Arī ja fiziskā vide bieži vien nav tiešā pasniedzēju ietekmē, piemēram, istabas temperatūra vai traucējošas kolonnas telpas vidū, viņš būs tas, kuram būs jātiek galā ar šo situāciju. Dalībnieki daudz neaizdomāsies par to, kurš ir vainīgs pie problēmām, ar kurām saskaras mācību laikā – apzināti vai neapzināti, viņi pirmām kārtām vainos pasniedzēju. Tāpēc ir svarīgi, ka pasniedzējs pievērš uzmanību telpas izvietojumam, pārbauda, ka ir pieejami un darbojas visi nepieciešamie palīglīdzekļi un iedziļinās citos aspektos, kas var ietekmēt mācību procesu.
Piemēri traucējošiem fiziskiem aspektiem:
- Mācību telpā ir auksts;
- dalībnieki ir noguruši, jo trūkst pārtraukumu;
- galdu un krēslu izvietojums ierobežo savstarpējo komunikāciju;
- mobilo telefonu lietošana novērš uzmanību;
- dalībnieki nāk un iet;
- grupa ir pārāk liela.
Izvēlēties telpas iekārtojumu atbilstoši mācību mērķim
Tradicionālais mācību klašu iekārtojums neveicina dalībnieku savstarpējo komunikāciju un iesaistīšanos, jo dalībnieki redz tikai priekšā sēdošo muguras un visa uzmanība ir vērsta uz pasniedzēju. Šāds iekārtojums der “vienvirziena komunikācijai”, kad vienīgais mērķis ir informācijas prezentēšana.
Ierastākā alternatīva ir galdu izvietojums “U” vai pakava forma, kas ir labs risinājums prezentācijai un kopīgai diskusijai.
Atstājot “U” formas izkārtojumā atstarpes starp galdiem, varēs operatīvi pāriet uz darbu grupās, pārvietojot krēslus galda otrā pusē.
Ja mācības lielā mērā balstīsies uz darbu grupās, saliņas būs piemērots risinājums, jo dalībnieki galveno uzmanību pievērš saviem kolēģiem, nevis pasniedzējam. Nelielā telpā saliņās var sasēdināt salīdzinošu lielu cilvēku skaitu.
Atkarība no tēmas un grupas brieduma, var būt lietderīgi iztikt bez galdiem un sasēdināt dalībniekus aplī, šādī veicinot atklātību un līdzvērtību. Jaunās grupās tas nebūs labs risinājums, jo galds dod cilvēkam drošības sajūtu un palīdz radīt savu personisko telpu.
Ja telpa ir pietiekami liela, var to sadalīt divās zonās. Piemēram, viena zona ir paredzēta informācijas sniegšanai, bet otra ir paredzēta aktīvai darbošanās. Šāds dalījums ir īpaši pateicīgs datora klasēs, kur dalībniekiem, sēžot pie datoriem, ir nepārtraukts kārdinājums spiest pogas, nevis klausīties pasniedzējā.
Ieteikums: Dalībnieku iesaistīšana telpas pārkārtošanā var veicināt viņu saiti ar mācību vidi un vairot viņu līdzatbildības sajūtu pret rezultātu.
Pārbaudīt palīglīdzekļus
Pasniedzējam nekad nevajadzētu paļauties uz to, ka mācību klasē būs pieejami visi nepieciešamie palīglīdzekļi. Ir liela varbūtība, ka nozīmīgs ekipējums trūkst vai nestrādā, piemēram, flomāsteri vai līmlente. Pieredze liecina par to, ka tas notiek gan skolā, gan bankas mācību centrā gan konferenču centrā. Visdrošāk ir, ja pasniedzējs ierodas ar savu “izdzīvošanas komplektu”. Alternatīva ir savlaicīga un rūpīga komunikācija ar pasākuma organizatoriem.
Sagaidīšana
Arī mācībās pirmajam iespaidam ir liela nozīme. Radot dalībniekos sajūtu, ka rīkotājiem un pasniedzējam viņi rūp, palīdzēs mācības ievirzīt pareizās sliedēs.
Idejas dalībnieku sagaidīšanai:
- Izlikt zīmes, kas palīdz atrast mācību telpu.
- Personiski sasveicināties ar katru dalībnieku.
- Patīkama mūzika fonā.
- Uz galdiem izlikta dienas kārtība un izdales materiāls, lai dalībnieki var sākt iepazīties ar saturu un norisi.
- Ziedi.
- Vārdu zīmes.
Padarīt redzamu mācību procesu un iznākumus
Pieliekot pie sienas visus saražotos materiālus, kā piemēram, lielās papīra loksnes vai dalībnieku grupu darbu iznākumus, ieraudzīs mācību procesu kopumā un paturēs redzeslokā to, kas ir bijis. Arī tā ir iespēja izcelt nozīmīgākos secinājumus un iznākumus. Pozitīva blakne būs, ka nepersoniska mācību klase pārtaps vidē, kas pilna ar šīs konkrētās grupas idejām un domām. Ja mācības ir sadalītas vairākās daļās, var pielikt pie sienas materiālus no iepriekšējās mācību reizes, šādi radot saiti ar to, kas iepriekš noticis.
Ja mācības balstās pārāk daudz uz datora prezentācijām, būs grūti padarīt mācību procesu redzamu. Šādas prezentācijas var būt ērts veids, kā parādīt informāciju, bet tiklīdz izslēdz projektu, informācija vairs nav redzama.
