Metodes.lv
  • Latviešu valoda
  • English

Informācijas pasniegšana

Informācijas pasniegšanas izaicinājums

Informācijas prezentēšana un skaidrošana ir nozīmīga daļa pasniedzēja darbam. Bet no dalībnieku viedokļa, klausīties informāciju, ir visneefektīvākais mācīšanās veids, jo viņi ieņem pasīvu lomu un pasniedzējam trūkst atgriezeniskās saites par dalībnieku esošām zināšanām, viņu uztveres tempu, vai kā viņi uztver pasniegto vielu.

Ja vien iespējams, ir lietderīgāk dalībniekiem dot iespēju pašiem iepazīt pasniedzamo vielu un veltīt laiku, kad tiekas klātienē, tās apspriešanai. Šis ir galvenais iemesls tiešsaistes video kursu, piemēram, Khan academy, iedarbībai, jo tie ļauj skolēnam iepazīt vielu savā tempā, pārtraukt sižetu, lai pārdomātu redzēto un, kad vajadzīgs, atkārtoti noskatīties vietas, kas nav saprastas.

Ko darīt?

Ir virkne lietu, ko pasniedzējs var darīt, lai veicinātu klātienē sniegtas informācijas efektivitāti:

  • Gatavojot lekciju, iejūtieties klausītāju ādā un pārdomājiet, ko viņi iegūs no jūsu teiktā.
    Veidojot lekcijas saturu, jāaprobežojas ar dažiem galvenajiem punktiem (ieteicams ne vairāk pa trim), jo klausītāji nespēj uztvert vairāk informācijas (franču filozofs Voltērs ir teicis: “Garlaikošanas māka – tas ir pateikt visu”).
  • Jo mazāk dalībnieki ir raduši sēdēt mācību klasē, jo īsākai lekcijai būtu jābūt. Bet jebkurā gadījumā, tās garumam nevajadzētu pārsniegt 15–20 minūtes.
  • Lekcijas sākumā ir vēlams iepazīstināt klausītājus ar lekcijas mērķiem (ko viņi iegūs / uzzinās) un ar tās uzbūvi, šādi palīdzot klausītājiem iegūt pārskatu un orientāciju.
  • Sniegto informāciju cilvēks vislabāk atceras tad, ja tiek uzrunātas dažādas maņas vienlaikus. Mutiski sniegto informāciju ir vēlams ilustrēt un papildināt, izmantojot datora prezentāciju, tāfeli, papīra tāfeli, izdales materiālus, demonstrācijas vai citus uzskates materiālus. Nepietiek salikt tekstu Powerpoint slaidos, jo cilvēku smadzenes to joprojām uztver kā verbālu saturu. Cits Powerpoint trūkums ir, ka cilvēkam, redzot būtiskākos atslēgas vārdus uz ekrāna, pievērš mazāk uzmanību informācijas sniedzējam un viņa teiktajam. Datora prezentācijas ir efektīvas tad, ja tās papildina teikto, piemēram, ar attēlu vai citātu radītas metaforas var būt ļoti spēcīgs instruments, kā to darīt. Internetā var atrast dažādus brīvus resursus, piemēram, Pixabay vai Pexels ir apjomīga, brīva attēlu kolekcija.
  • Klausītāji vieglāk uztver informāciju, ja tā balstās uz jau esošām zināšanām, un ja viņi redz, ka tā ir noderīga un pielietojama.
  • Labai lekcijai ļoti nozīmīgs ir kontakts ar auditoriju. To panāk, uzturot skatiena kontaktu ar klausītājiem, dodot iespēju izvirzīt jautājumus. Ja neliekas jēdzīgi tūlīt atbildēt uz lekcijas laikā uzdotu jautājumu, var to pierakstīt uz papīra tāfeles, šādi nodrošinot, ka tas netiks aizmirsts, un atgriezties pie tā lekcijas laikā.
  • Lai nodrošinātu efektīvāku sniegtās informācijas uztveršanu, ir lietderīgi lekciju saistīt ar aktīvām darba metodēm, piem., “bišu stropu” vai “darbu grupās”.

Šī raksta autors Toms Urdze
ir to licencējis ar
CC BY-SA 4.0