Darbojoties ar jaunu grupu, sākuma posms lielā mērā noteiks kāda būs gaisotni atlikušajās mācībās. Šajā posmā pasniedzēja galvenais uzdevums ir atraisīt dalībniekus un veicināt komunikāciju viņu starpā.
Dalībnieku atraisīšana
Sekojošais piemērs atspoguļo cilvēka izjūtas, apmeklējot mācības, kura dalībnieki un pasniedzējs ir nezināmi.
Pēteris ierodas telpā. Apstājās, skatās, sameklē vietu, kur apsēsties; sāk šķirstīt programmu, kura ir izlikta uz galda; paceļ galvu, lai gūtu priekšstatu par pārējiem dalībniekiem; atkal pašķirsta programmu; pārbauda, vai ir izslēgts mobilais telefons; turpina vērot un vērtēt pārējos dalībniekus, nosakot, kurš liekas simpātisks, kurš izraisa nepatiku…
Pētera rīcība atspoguļo tipiskas emocijas, ko dalībnieks izjūt, mācībām sākoties:
Māc jautājumi un šaubas, vai būs bijis vērts tērēt savu laiku un naudu? Kādi būs pārējie dalībnieki? Vai būs iespēja satikt interesantus un simpātiskus kolēģus? Vai izdosies sevi parādīt no labākās puses? Kāds būs pasniedzējs? Vai seminārs būs saistošs? Vai izdosies iegūt cerēto?
Secinājums
Uzsākot darbu jaunā grupā, dalībnieku vidū valda nedrošība, šaubas un neziņa. Kad ierodas pasniedzējs, visu uzmanība tiek pievērsta viņam, viņš ir tas cilvēks, no kura sagaida, ka iegūs vēlamās zināšanas un prasmes, ka būs labvēlīga gaisotne, ka būs interesants un saistošs mācību process, ka tiks piedāvāta iespēja iepazīt citus dalībniekus.
Lai grupā attīstītos labvēlīga grupas dinamika, svarīgi mazināt dalībnieku fokusu uz pasniedzēju un attīstīt saites starp dalībniekiem. Lai to sekmētu, lietderīgi izmantot iepazīšanās uzdevumus, kurus bieži dēvē par “ledus lauzējiem”. Uzdevumu galvenais mērķis sniegt dalībniekiem iespēju atraisīties un “iekustināt” grupas saliedēšanās procesu. Informācijas ieguve šinī gadījumā ir otršķirīgs uzdevums, kaut gan labi iepazīšanās uzdevumi veiks gan vienu, gan otru funkciju.
Dalībnieku interešu un mācību satura saskaņošana
Viens no būtiskākajiem iemesliem neapmierinātībai ar mācībām ir satura neatbilstība dalībnieku interesēm un vajadzībām. Iepriekš izsūtītā informācija par mācību mērķiem un mācību norisi nav garantija tam, ka dalībnieki gūst skaidru izpratni par kursiem. Ja piedāvātais saturs neatbilst dalībnieku vēlmēm un vajadzībām, kā tas diemžēl samērā bieži notiek, rodas šaubas par mācību lietderību.
Tādēļ mācību sākumā būtu vēlams noskaidrot ar kādām vēlmēm, interesēm un vajadzībām dalībnieki ieradušies. Kursu iesākumā nav izveidojusies pietiekami brīva gaisotne, lai dalībnieki uzdrīkstētos kolēģu un pasniedzēja priekšā izteikt savas vēlmes, kuras bieži saistītas ar trūkumu novēršanu, tādēļ atbildes ir vispārinātas un nekonkrētas, piemēram, “iegūt jaunas zināšanas”, “uzzināt ko interesantu”, “iepazīt kolēģus”. Pasniedzējiem vēlams dalībniekiem dot laiku pārdomām, kā arī nodrošināt vidi, kurā viņi būtu gatavi izteikties. Viena iespēja ir uzdot grupu darba uzdevumus, izmantojot metodes “Partneru intervija”, “Kartīšu tehnika”, “Dzīves koki”.
Pasniedzējam jānovērtē, cik lielā mērā iespējams ņemt vērā dalībnieku vēlmes, ja mācību saturs ir iepriekš sagatavots, to mainīt var būt samērā sarežģīti. Pasniedzējam, pēc dalībnieku interešu izzināšanas, jāiepazīstina ar plānoto, lai dalībnieki jau kursa sākumā skaidri zinātu, ko sagaidīs no mācībām, šādi mazinot vilšanos mācību laikā.
