Lomas un rīcības

Klauss Antons (Klaus Antons), vācu grupas dinamikas pētnieks, izdala trīs veidu rīcības grupā.

Uz uzdevumu vērsta rīcība

  • Izrādīt iniciatīvu un aktivitāti: izteikt priekšlikumus, idejas; no jauna pievērsties kādai problēmai, pārstrukturēt materiālu;
  • meklēt informāciju: uzdot jautājumus priekšlikumu konkretizēšanai; pieprasīt papildu informāciju;
  • izzināt viedokļus: censties izzināt citu sajūtas attiecībā uz izteiktajiem priekšlikumiem u.c.;
  • izteikt savu viedokli;
  • sniegt informāciju: iepazīstināt ar faktiem; dalīties pieredzē;
  • iedziļināties tēmā: skaidrot, minēt piemērus; mēģināt iztēloties, kādas būs sekas, ja īstenos kādu priekšlikumu;
  • koordinēt: salikt attiecības vai idejas “pa plauktiem”; apvienot dažādu grupiņu aktivitātes;
  • veikt kopsavilkumu, rezumēt.

Uz procesu vērsta rīcība

  • Mudināt: būt laipnam, iejūtīgam, gatavam atbildēt citiem; uzslavēt citus un citu idejas; piekrist citu teiktajam
  • nepārkāpt robežas: palīdzēt citiem izteikties, piemēram, "Mēs vēl nedzirdējām Jāņa viedokli"; ierobežot runas laiku, lai katram būtu iespēja izteikties;
  • veidot likumus: formulēt grupas likumus, kas regulē saturu, procesus un lēmumu pieņemšanu;
  • sekot līdzi: pakļauties grupas lēmumiem; uzmanīgi uzklausīt citus un akceptēt citu idejas; būt aktīvam klausītājam grupu diskusijās;
  • izteikt grupas emocijas: pateikt, kādas izjūtas veidojas grupā; dalīties novērojumos par dalībniekiem;
  • analizēt: pārbaudīt grupas lēmumus attiecībā uz likumiem;
  • sniegt diagnozi: noteikt problēmu avotus un izdomāt nākamos soļus; analizēt galvenos šķēršļus, kas aizkavē turpmāko rīcību;
  • apskatīt grupas attīstības pakāpi: izzināt dalībnieku viedokļus; novērtēt, vai grupa tuvojas kopīgam risinājumam;
  • būt starpniekam: harmonizēt, “izlīdzināt” atšķirīgus viedokļus; piedāvāt kompromisus;
  • Mazināt sasprindzinājumu: ar joku novērst negatīvas emocijas; mierināt situāciju apskatīt plašākā kontekstā.

Negatīva rīcība

  • Rīkoties agresīvi: veidot savu statusu, kritizējot vai "iegāžot" citus; izturēties (izteikties) naidīgi pret grupu vai atsevišķiem dalībniekiem; mēģināt nepārtraukti dominēt;
  • bloķēt: sabotēt grupas tālāko attīstību, uzsverot maznozīmīgas problēmas, izklāstot savu pieredzi, kas nekādi nav saistīta ar doto problēmu; aizspriedumaini noraidīt priekšlikumus;
  • pašatzīšanās: izmantot grupu kā auditoriju savu jūtu vai uzskatu izklāstiem (kas nav saistīti ar grupas mērķiem);
  • dominēt: strīdēties ar citiem par labākām idejām; nepārtraukti runāt; mēģināt ieņemt nozīmīgāko lomu, pārņemt vadību;
  • meklēt simpātijas: mēģināt iegūt dalībnieku simpātijas, stāstot par savām problēmām un neveiksmēm; izklāstīt situāciju ļoti sarežģīti un zemu novērtēt paša idejas, lai gūtu citu atbalstu;
  • būt klaunam: ākstīties, jokojoties; atdarinot citus pārtraukt grupas darbību;
  • meklēt ievērību: pievērst citu interesi sev, piemēram, skaļi un ilgi runāt; izteikt ekstrēmas idejas; izturēties neparasti;
  • atkāpties: pasīvi un nepiemēroti izturēties; aizsapņoties, sačukstēties; izvairīties no tēmas.

Ieteikums

Ir lietderīgāk pievērst uzmanību cilvēku rīcībām, nekā lomām (līderis, atbalstītājs, ideju ģenerators u.tml.), ko viņi ieņem. Katrs cilvēks var pienest rīcības, kas nepieciešamas, lai komanda būtu veiksmīga, piemēram, kontrolēt laiku, pierakstīt idejas, uzdot jautājumus, aizrādīt, uzdot jautājumus vai atgādināt noteikumus. Šādi cilvēks izrāda līdzatbildību par gala iznākumu. Augstāk minētās rīcībās var kalpot par instrumentu vadītājam, ar kuru palīdzību noteikt, kādas korekcijas (rīcības) vajadzīgas komandas darbā. Vēl labāk, ja komanda pati spēj analziēt savas rīcības un pievērst uzmanību tās trūkumiem.

Raksti šajā sadaļā