Metodes.lv
  • Latviešu valoda
  • English

Kas ir grupas dinamika?

Katram cilvēkam ir sava personiskā biogrāfija, dzīves pieredze, zināšanas un prasmes, redzējumi un mērķi, kā arī vēlmes un vajadzības. Grupas locekļi un grupa kopumā parasti ir dažādu “subkultūru” daļa, ko nosaka dzīves vieta, etniskā piederība, darba vieta, hobiji u.c. Katrs dalībnieks nāk ar savām vērtībām, ticībām un principiem. Ņemot vērā grupas dinamikas pamatdomu, ka katrs dalībnieks ietekmē pārējos dalībniekus un grupu kopumā, kļūst skaidrs, ka katra grupa ir unikāla un tajā veidojas sava grupas dinamika. Termins “grupas dinamika” apraksta procesus, kas valda cilvēkiem darbojoties kopā grupā. Šos procesus saprast un ietekmēt ir būtiska vadītāja prasme. Nav nepieciešams analizēt visus grupā valdošos zemūdens strāvojumus, bet ar tiem ir jārēķinās un “jāattīsta instinkts”, jo tie ietekmē komandas darba efektivitāti.

Faktori, kas ietekmē grupas dinamiku

Starppersonu dinamika

Katrā grupā veidojas cilvēku savstarpējas attiecības. Attiecības ietekmējošie faktori:

  • Vai un cik cieši dalībnieki ir savstarpēji pazīstami?
  • Vai un cik lielā mērā tie uzticas citiem dalībniekiem?
  • Vai starp atsevišķiem grupas locekļiem pastāv pozitīva vai negatīva kopīga “vēsture” (kopīgs darbs; ģimene utt.)?
  • Vai dalībnieki komunicē savā starpā?
  • Vai dalībnieki jūtas ērti un droši?
  • Vai un cik lielā mērā grupas dalībnieki spēj novērtēt / pieņemt atšķirīgo un daudzveidīgo?
  • Vai dalībniekiem ir vienādi vai atšķirīgi, varbūt pat pretēji mērķi, vajadzības, attieksmes?

Personiskais līmenis

Katram grupas loceklim ir vajadzības cilvēciskā un uzdevuma līmenī.

Cilvēciskās vajadzības:

  • savas pašcieņas aizsargāšana un sevis parādīšana (zināšanas, prasmes, attieksmes);
  • vieta, lai izpaustos;
  • piederības sajūta;
  • pozitīva vide, kas sniedz drošību un labsajūtu;
  • pozitīvas attiecības;
  • pozitīvas emocijas.

Uz uzdevumu vērstas vajadzības:

  • Savu personiskos mērķu sekmēšana, piemēram, ko grib iegūt no mācībām vai ko grib sekmēt organizācijā;
  • savu uzskatu un pārliecību aizstāvēšana par to, kas vajadzīgs un kas ir noderīgs;
  • grupas darbošanās nozīmīgums un pielietojamība.

Politiskais līmenis

Bieži grupas dinamiku ietekmē politiski faktori, piemēram, hierarhija, statuss, vara. Īpaši nozīmīgs šis aspekts kļūst, ja grupu pārsvarā veido vienas organizācijas pārstāvji. Politiskā dinamika var negatīvi ietekmēt procesus, ja:

  • dalībnieki starpā valda konkurence;
  • grupā nepiedalās augstāka līmeņa vadības pārstāvji. Rezultātā var pazemināties darbošanās prestižs un kristies dalībnieku motivācija;
  • tai pat laikā, vadības dalība var iegrožot grupas locekļi atklātību un iniciatīvu;
  • ir situācijas, kad darbošanās mērķi tiek noteikti no trešajām pusēm, piemēram, pasākuma pasūtītāja, sponsora vai uzņēmuma īpašniekiem. Viņu interešu vērā ņemšana var mazināt ambīcijas mērķu izvirzīšanā un elastību darbības īstenošanā;
  • slēpti zemūdens akmeņi, piemēram, necaurskatāms dalībnieku atlases process vai negatīvas pieredzes pārnešana uz komandas darbu.

Dažas idejas, ko vadītājs var darīt, lai mazinātu negatīvu faktoru ietekmi

  • Darbs grupās mazina dominējošu dalībnieku ietekmi uz grupu kopumā;
  • neverbālas metodes veicina dalībnieku vienlīdzību un palīdz cilvēkiem iziet no savām ierastajām lomām;
  • demonstrēt, ka pasūtītājus (īpašniekus, fondu…) rūp grupas darbs, cels darbošanās prestižu.
  • padarot aizkulišu procesus atklātus, piemēram, dalībnieku atlases principus, veicinās atklātu gaisotni grupā.

Šī raksta autors Toms Urdze
ir to licencējis ar
CC BY-SA 4.0