Mācību iestādēm un citām organizācijām, kuras vēlas nopietni pieķerties e-mācībām, ir vēlams to darīt plānveidīgi un sistemātiski, paredzot līdzekļus ne tik vien tehnoloģiju ieviešanai, bet arī pasniedzēju un lietotāju apmācībai un atbalstam.

Daudzi izglītības tehnoloģiju risinājumi prasa ievērojamu ieguldījumu no pasniedzēju puses, piemēram, satura pielāgošanai interneta videi vai video prezentāciju izveidei. No organizāciju vadības puses, jāpārdomā, kas būs pasniedzēju motivācija to darīt, un kā panākt, lai jaunie risinājumi tiktu aktīvi izmantoti.

Daudzi krāšņi risinājumi pavedina uz to, vairāk uzmanības pievērst formai nevis saturam.

Būs jāmācās un būs jāiegulda laiku jaunās tehnoloģijas apgūšanai. Un būs jāatbalsta savus dalībniekus jaunā risinājuma lietošanā.

Daļa pedagogi iegulda ievērojamus pūliņus, lai atrastu iemeslus izvairīties no dažādu jauninājumu ieviešanas, nevis meklē iespējas kā tos izmantot savā labā un/vai pielāgot savām vajadzībām. Uz jautājumu, kāpēc izmantot jaunās tehnoloģijas mācību procesā, gribas atbildēt ar pretjautājumu: kāpēc neizmantot brīvi pieejamus rīkus, kas ļauj mācības padarīt interesantākas, veicina patstāvīgu mācīšanos, sekmē to pieejamību, nodrošina satura aktualitāti un rada iespēju to sasaistīt ar dalībnieku reālajām vajadzībām, sekmē dalībnieku aktīvu līdzdalību un dalīšanos savā pieredzē, dod iespēju uzturēt kontaktu ar dalībniekiem pirms un pēc mācībām, mācību laikā atbrīvo laiku diskusijām un saturu padziļinātai izpratnei, ļauj integrēt pasaules vadošo ekspertu atklājumus un atzinumus un paver dalībniekiem iespēju mācīties sev tīkamā veidā un laikā?

Mācību process būs efektīvāks tad, ja tas sekmē dalībnieku aktīvu iesaistīšanos, diskusijas, pieredzes apmaiņu un patstāvīgu darbu. Līdzīgi kā klātienes mācībās, arī e-mācību pasaulē daudzviet turpina dominēt vienvirziena komunikācija, piemēram, ievietojot apgūstamo materiālu e-vidē un cerot, ka dalībnieks to patstāvīgi apgūs. Pieredze liecina, ka tā parasti nenotiek.


Raksti šajā sadaļā